Atšķirības starp "Pulka šefs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pulka šefs''' (kr. ''шеф полка'') - jaunajos laikos ieviesies goda pienākums, augsti stāvošai civilpersonai uzņemoties aizgādību par kādu karaspēka daļu (parasti [[Pulks|pulku]]). Pulka šefs pildīja šo goda pienākumu, interesējoties par "sava pulka" personālsastāvu, piedaloties tā dzīvē, finansiāli palīdzot iegādāties kādus papildus aksesuārus, rīkojot saviesīgus pasākumus, aizstāvēja savu pulku priekšniecības priekšā utt. Dažkārt pulka šefam bija zināma, taču neoficiāla ietekme uz virsnieku karjeru, iespēja mainīt ko pulkā pastāvošajā kārtībā u.tml. Dažkārt (Prūsijā, Austrijā, Krievijā) pulkus pat oficiāli dēvēja to šefa vārdā, piemēram, "Blankenšterna huzāri", "Latūra ševoležieri", bieži šādos gadījumos pieliekot pulka apzīmējumam "leib", piemēram, "princeses Viktorijas Luīzes leibhuzāru pulks" u.tml. Ar pulka komandēšanu pulka šefam nebija nekāda sakara (ja vien viņš pats nebija augsta ranga virsnieks). | + | '''Pulka šefs''' (kr. ''шеф полка'') - jaunajos laikos Eiropā ieviesies goda pienākums, augsti stāvošai civilpersonai uzņemoties aizgādību par kādu karaspēka daļu (parasti [[Pulks|pulku]]). Pulka šefs pildīja šo goda pienākumu, interesējoties par "sava pulka" personālsastāvu, piedaloties tā dzīvē, finansiāli palīdzot iegādāties kādus papildus aksesuārus, rīkojot saviesīgus pasākumus, aizstāvēja savu pulku priekšniecības priekšā utt. Dažkārt pulka šefam bija zināma, taču neoficiāla ietekme uz virsnieku karjeru, iespēja mainīt ko pulkā pastāvošajā kārtībā u.tml. Dažkārt (Prūsijā, Austrijā, Krievijā) pulkus pat oficiāli dēvēja to šefa vārdā, piemēram, "Blankenšterna huzāri", "Latūra ševoležieri", bieži šādos gadījumos pieliekot pulka apzīmējumam "leib", piemēram, "princeses Viktorijas Luīzes leibhuzāru pulks" u.tml. Ar pulka komandēšanu pulka šefam nebija nekāda sakara (ja vien viņš pats nebija augsta ranga virsnieks). |
[[Kategorija:Dienesta pakāpes]] | [[Kategorija:Dienesta pakāpes]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 6. marts, plkst. 15.41
Pulka šefs (kr. шеф полка) - jaunajos laikos Eiropā ieviesies goda pienākums, augsti stāvošai civilpersonai uzņemoties aizgādību par kādu karaspēka daļu (parasti pulku). Pulka šefs pildīja šo goda pienākumu, interesējoties par "sava pulka" personālsastāvu, piedaloties tā dzīvē, finansiāli palīdzot iegādāties kādus papildus aksesuārus, rīkojot saviesīgus pasākumus, aizstāvēja savu pulku priekšniecības priekšā utt. Dažkārt pulka šefam bija zināma, taču neoficiāla ietekme uz virsnieku karjeru, iespēja mainīt ko pulkā pastāvošajā kārtībā u.tml. Dažkārt (Prūsijā, Austrijā, Krievijā) pulkus pat oficiāli dēvēja to šefa vārdā, piemēram, "Blankenšterna huzāri", "Latūra ševoležieri", bieži šādos gadījumos pieliekot pulka apzīmējumam "leib", piemēram, "princeses Viktorijas Luīzes leibhuzāru pulks" u.tml. Ar pulka komandēšanu pulka šefam nebija nekāda sakara (ja vien viņš pats nebija augsta ranga virsnieks).
