Atšķirības starp "Latvijas Tautas padome" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2008. gada 17. novembris, plkst. 07.21
Latvijas Tautas padome - pašpasludināta pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja Latvijā no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim (līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām). Tās dibināšana notika Rīgā 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā), dibināšanas sēdi vadīja M. Skujenieks, piedalījās 8 dažādu politisko partiju pārstāvji. Nepiedalījās Latvijas politiskā spektra galēji labējā spārna (F.Veinberga Tautas partijas) un galēji kreisais spārna (lielinieku) pārstāvji, kā arī vācbaltiešu u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918 .gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (Winnig), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem[1], 30. decembrī LSDSP izstājās no TP. Tikai pēc 1919 . gada 16. aprīļa puča 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties TP. Dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta TP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder TP, kas arī ieceļ Pagaidu valdību, Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (Zemnieku savienībai 13 vietas, LSDSP - 10, Demokrātiskai partijai- 5; Radikāldemokrātiskai partijai - 5, Revolucionāro sociālistu partijai - 3, Nacionāldemokrātiskai partijai - 2, Republikāņu partijai un Neatkarības partijai pa vienai vietai). 1919. gada rudenī TP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz TP darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni TP locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā. 1918. gada 18. novembrī 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. Nacionālais teātris) TP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika. Pirmo Latvijas Pagaidu valdību TP apstiprināja 1918. gada 19. novembrī (līdz Satversmes sapulces sasaukšanai TP izveidoja vēl divas Pagaidu valdības). TP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. Kaut TP sēdeklis bija Rīgā, laikā, kad Latvijas SPR lielinieki bija ieņēmuši to, TP darbība norisinājās Liepājā, bet bermontiādes laikā 11. un 31. oktobra TP sēdes notika Cēsīs. TP darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz TP darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī Starpfrakciju birojs. TP darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis. Tas noteica, ka par TP locekļiem uzskatāmi politisko partiju deleģētie priekšstāvji, kamēr attiecīgā partija tos neatsauc. Kārtības rullis noteica arī TP plenārsēžu un komisijas sēžu kvorumu - vismaz 1/2 locekļu piedalīšanās. Likumdošanas iniciatīva tika paredzēta Pagaidu valdībai vai ne mazāk kā 10 TP locekļiem. Likumprojekti sākotnēji tika nodoti caurlūkošanai attiecīgā TP komisijā. Likumprojekti bija izskatāmi trijos lasījumos, bet likumprojekti, kuri tika atzīti par steidzamiem bija izskatāmi tikai divos lasījumos. TP sēdes bija atklātas, izņemot gadījumus, kad ar prezidija rīkojumu vai pēc vismaz 10 TP locekļu pieprasījuma tika noturētas slēgtas sēdes. TP pieņemtos likumus izsludināja ar TP prezidenta un sekretāra parakstiem. Teorētiski TP kontrolēja Pagaidu valdības darbību, bet ņemot vērā to, ka TP sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā TP nācās izdot likumu Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus, kas visu varu valstī nodeva Pagaidu valdības rokās. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Savu darbu Satversmes sapulce sāka 1920. gada 1. maijā - pirmajā Satversmes sapulces sēdē TP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.
Atsauces un skaidrojumi
Literatūra
- Latvijas Tautas padome (stenogrammas). - Rīga, 1920.
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp.
