Atšķirības starp "Kronštate" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Kronstate_1855.png|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Kronstate_1855.png|right|thumb|300px|]] | ||
− | '''Kronštate''' (kr. ''Кронштадт'') - Krievijas impērijas [[cietoksnis]] un jūras kara flotes bāze uz Kotlinas (''Котлин'') salas Somu jūras līcī Baltijas jūrā, kas sedza pieeju Pēterburgai. Sākta veidot 1704. gadā, uzceļot tur pirmo [[Forts|fortu]], kuru nosauca par Kronšloti (''Кроншлот'', no nīd. ''Kronslot'' - "kroņa pils"). 1706. gadā salas rietumu galā izbūvēja Aleksandra [[Skansts|skanstis]], izbūvēja garnizona pilsētiņu. 1722. gadā uz mazas blakus saliņas izbūvēja fortu "Citadele", bet 1723.-1747. gados uzcēla centrālo cietoksni, ko sāka dēvēt par Kronštati (1861.-1888. gados cietoksni ievērojami pārbūvēja, piemērojot modernā kara apstākliem). Sala kalpoja kā Baltijas jūras kara flotes bāze un impērijas kara flotes admiralitātes rezidence. | + | '''Kronštate''' (kr. ''Кронштадт'') - Krievijas impērijas [[cietoksnis]] un jūras kara flotes bāze uz Kotlinas (''Котлин'') salas Somu jūras līcī Baltijas jūrā, kas sedza pieeju Pēterburgai. Sākta veidot 1704. gadā, uzceļot tur pirmo [[Forts|fortu]], kuru nosauca par Kronšloti (''Кроншлот'', no nīd. ''Kronslot'' - "kroņa pils"). 1706. gadā salas rietumu galā izbūvēja Aleksandra [[Skansts|skanstis]], izbūvēja garnizona pilsētiņu. 1722. gadā uz mazas blakus saliņas izbūvēja fortu "Citadele", bet 1723.-1747. gados uzcēla centrālo cietoksni, ko sāka dēvēt par Kronštati (1861.-1888. gados cietoksni ievērojami pārbūvēja, piemērojot modernā kara apstākliem). Sala kalpoja kā Baltijas jūras kara flotes bāze un impērijas kara flotes admiralitātes rezidence. XX gs., mainoties kara vešanas taktikai un tehnoloģijām, cietoksnis savu stratēģisko nozīmi zaudēja. |
Skat. arī: [[Kronštates dumpis]] | Skat. arī: [[Kronštates dumpis]] |
Pašreizējā versija, 2014. gada 11. marts, plkst. 14.59
Kronštate (kr. Кронштадт) - Krievijas impērijas cietoksnis un jūras kara flotes bāze uz Kotlinas (Котлин) salas Somu jūras līcī Baltijas jūrā, kas sedza pieeju Pēterburgai. Sākta veidot 1704. gadā, uzceļot tur pirmo fortu, kuru nosauca par Kronšloti (Кроншлот, no nīd. Kronslot - "kroņa pils"). 1706. gadā salas rietumu galā izbūvēja Aleksandra skanstis, izbūvēja garnizona pilsētiņu. 1722. gadā uz mazas blakus saliņas izbūvēja fortu "Citadele", bet 1723.-1747. gados uzcēla centrālo cietoksni, ko sāka dēvēt par Kronštati (1861.-1888. gados cietoksni ievērojami pārbūvēja, piemērojot modernā kara apstākliem). Sala kalpoja kā Baltijas jūras kara flotes bāze un impērijas kara flotes admiralitātes rezidence. XX gs., mainoties kara vešanas taktikai un tehnoloģijām, cietoksnis savu stratēģisko nozīmi zaudēja.
Skat. arī: Kronštates dumpis