Atšķirības starp "Goppers Kārlis" versijām

Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. aprīlis, plkst. 13.27

Kārlis Goppers - Krievijas impērijas armijas virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, Latvijas Skautu centrālās organizācijas priekšnieks, vairāku grāmatu par strēlnieku vēsturi, militāro audzināšanu un skautismu autors.

Dzimis Plāņu pagasta „Maskatos”, mācījies Trikātas draudzes skolā. 1893. gadā kā II šķiras savvaļnieks iestājās karadienestā Kauņas cietokšņa kājnieku bataljonā, 1894. gadā – Viļņas kājnieku junkurskolā. Podporučiks. Kopš 1896. gada dienējis 97. Vidzemes kājnieku pulkā Daugavpilī, Varšavā dislocētajā 190. kājnieku pulkā (paralēli dienestam studējis filozofiju un dabaszinātnes), 1900. gadā – paaugstināts par poručiku, 1904. gadā – par štabskapitanu. Kopš 1905. gada dienējis 183. pulkā Pultuskā un Kostromā. 1908. gadā paaugstināts par klkapitanu. 1912. gadā iecelts par rotas komandieri. 1914. gadā cīnījies Rietumu frontē Galīcijā, Austroungārijā (mūsdienu Ukrainas teritorijā), iecelts par bataljona komandieri. No 1914. līdz 1916. gadam ievainots trīs reizes. 1915. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi. 1916. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieri, gada beigās iecelts par 7. Bauskas Latviešu strēlnieku pulka komandieri. 1917. gadā kļuvis par 1. Latviešu strēlnieku brigādes komandieri, un par kaujas nopelniem pie Rīgas 1917. gada 19.–21. augustā ieteikts paaugstināšanai par ģenerālmajoru, bet sakarā ar lielinieku apvērsumu dienestu pametis. Līdz 1919. gada novembrim dzīvojis Petrogradā un Maskavā, darbojies „Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā”, bijis organizācijas štāba dežūrējošais pulkvedis, mobilizācijas nodaļas priekšnieks. Kā viens no pretlieliniciskās sacelšanās vadītājiem piedalījies kaujās Jaroslavļā. Pēc sacelšanās apspiešanas ieradies Samārā un iestājies pretlielinieciskajā Tautas armijā. 1919. gada sākumā ieskaitīts Sibīrijas (Kolčaka) armijā, 21. Jaickas strēlnieku divīzijas komandieris Urālu frontē. Darbojies Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālajā padomē. 1919. gada novembrī ieskaitīts Imantas pulkā.

1920. gada jūnijā ieradies Latvijā, ieskaitīts Latvijas armijas virspavēlniecības rīcībā, saņēmis ģenerāļa pakāpi un iecelts par Apsardzības (vēlākās Kara) ministrijas Padomes (augstākās bruņoto spēku pārvaldes institūcijas un padomdevējas militāros jautājumos) priekšsēdētāju (1924. gadā nolicis pilnvaras). 1921. (arī 1925.) gada pavasarī iecelts par Augstākās Kara tiesas locekli; gada beigās – par Karavīru Zemes lietu komisijas locekli. Kļuvis par Latvijas Skautu centrālās organizācijas priekšnieku un darbojies organizācijā līdz pat tās likvidācijai 1940. gadā. Bijis arī Latvijas Aizsardzības biedrības priekšsēdētājs, Veco latviešu strēlnieku biedrības priekšnieks, no 1924. gada – arī Pulkveža Brieža fonda loceklis, Latvijas Sarkanā Krusta un Jaunekļu kristīgās savienības valdes loceklis. 1924.–1925. gadā un 1934.–1940. gadā – žurnāla «Latviešu Strēlnieki» redaktors. 1924. gadā pārvietots uz Vidzemes divīzijas pārvaldi, iecelts par Vidzemes divīzijas komandieri un par Rīgas garnizona priekšnieku. 1926. gadā iecelts par Kara ministrijas Padomes Izmeklēšanas komisijas locekli. 1929. gadā uzsācis un 1930. gadā pabeidzis 8 mēnešu kursu Virsnieku augstākajos kursos (tā laika augstākā militāro mācību iestāde Latvijā). 1931. gadā trīs gadus pēc kārtas ievēlēts par Augstākās Goda tiesas locekli un iecelts par virsnieku Goda tiesas priekšsēdētāju. 1934. gadā atvaļināts no kara dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 20. septembrī apcietināts un ievietots Centrālcietumā, pratināts. 1941. gada 18. janvārī viņam piespriests nāvessods. 1941. gada 25. martā ar diviem šāvieniem pakausī ģenerālis Kārlis Goppers nošauts un aprakts masu kapā Ulbrokas mežā. 1944. gada maijā pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos.

Apbalvojumi:

• Sv. Staņislava ordeņa III šķira
• Sv. Annas ordeņa III šķira
• Sv. Jura zobens
• Sv. Staņislava ordeņa II šķira
• Sv. Annas ordeņa II šķira
• Sv. Jura ordeņa IV šķira
• Sv. Vladimira ordeņa IV šķira
• Sv. Vladimira ordeņa III šķira
• Sv. Jura ordeņa III šķira
• Serbijas Karadžorgijeviču zvaigznes ordeņa III šķira
• Lāčplēša Kara ordeņa III šķira
• Francijas Goda Leģiona komandiera krusts
• Čehoslovākijas kara krusts
• Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme
• Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordenis
• Lāčplēša Kara ordeņa II šķira
• Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira
• Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķiras komandiera krusts
• Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
• Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira
• Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
• Lietuvas Ģedimina ordeņa II šķira
• Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļa
• Latvijas skautu Pelēkā Vilka ordenis
• Latvijas Skautu Baltās lilijas ordenis
• Latvijas skautu pateicības zīme „Svastika”

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 341. lpp. ISBN 9984-00-395-7