Atšķirības starp "Karonāde" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Carronade_(schematics).jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Carronade_(schematics).jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Karonāda''' (kr. ''карронада'') - XVIII-XIX gs. [[jūras artilērija]]s gludstobra vieglais lielgabals uz lafetes, īsu stobru (7-8 kalibri) un zemu šaušanas sākuma ātrumu (~250 m/s). Izplatītākie kalibri: 12, 18, 24, 32 un 42 mārciņas. Pirmo reizi šāda tipa lielgabals izgatavots 1779. gadā Karonā (Skotija). Sākot ar 1808. gadu masveidā ieviests Anglijas jūras kara flotē, visbiežāk apbruņojot [[fregate]]s. Koka kuģu ēras laikā tika uzskatīts par efektīvāko jūras kauju tuvcīņas ieroci: mazā pulvera lādiņa un īsā stobra dēļ šāviena sākuma ātrums bija zems, tāpēc lode ar masu nevis cauršāva, bet gan caurlauza pretinieka kuģa bortu, trāpījuma vietā radot koka šķēpeļu gūzmu, kas kā [[šrapnelis]] šķīda uz visām pusēm, nogalinot visu dzīvo (karonādas uz līnijkuģiem izvietoja to augšējā klājā, attiecīgi, tās tēmēja uz pretinieka kuģu falšbortu, kas bija plānāks un no mazāk izturīgas koksnes, nekā pamata borts, kuru karonādas lode caursist nespēja). | + | '''Karonāda''' (kr. ''карронада'') - XVIII-XIX gs. [[jūras artilērija]]s gludstobra vieglais lielgabals uz lafetes, īsu stobru (7-8 kalibri) un zemu šaušanas sākuma ātrumu (~250 m/s). Izplatītākie kalibri: 12, 18, 24, 32 un 42 mārciņas. Pirmo reizi šāda tipa lielgabals izgatavots 1779. gadā Karonā (Skotija), Čārlza Gaskoina lietuvē (tāpēc sākotnēji šo lielgabalu tipu dažkārt dēvēja par '''gaskoinām'''). Sākot ar 1808. gadu masveidā ieviests Anglijas jūras kara flotē, visbiežāk apbruņojot [[fregate]]s. Koka kuģu ēras laikā tika uzskatīts par efektīvāko jūras kauju tuvcīņas ieroci: mazā pulvera lādiņa un īsā stobra dēļ šāviena sākuma ātrums bija zems, tāpēc lode ar masu nevis cauršāva, bet gan caurlauza pretinieka kuģa bortu, trāpījuma vietā radot koka šķēpeļu gūzmu, kas kā [[šrapnelis]] šķīda uz visām pusēm, nogalinot visu dzīvo (karonādas uz līnijkuģiem izvietoja to augšējā klājā, attiecīgi, tās tēmēja uz pretinieka kuģu falšbortu, kas bija plānāks un no mazāk izturīgas koksnes, nekā pamata borts, kuru karonādas lode caursist nespēja). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 4. jūnijs, plkst. 13.36
.jpg)
Karonāda (kr. карронада) - XVIII-XIX gs. jūras artilērijas gludstobra vieglais lielgabals uz lafetes, īsu stobru (7-8 kalibri) un zemu šaušanas sākuma ātrumu (~250 m/s). Izplatītākie kalibri: 12, 18, 24, 32 un 42 mārciņas. Pirmo reizi šāda tipa lielgabals izgatavots 1779. gadā Karonā (Skotija), Čārlza Gaskoina lietuvē (tāpēc sākotnēji šo lielgabalu tipu dažkārt dēvēja par gaskoinām). Sākot ar 1808. gadu masveidā ieviests Anglijas jūras kara flotē, visbiežāk apbruņojot fregates. Koka kuģu ēras laikā tika uzskatīts par efektīvāko jūras kauju tuvcīņas ieroci: mazā pulvera lādiņa un īsā stobra dēļ šāviena sākuma ātrums bija zems, tāpēc lode ar masu nevis cauršāva, bet gan caurlauza pretinieka kuģa bortu, trāpījuma vietā radot koka šķēpeļu gūzmu, kas kā šrapnelis šķīda uz visām pusēm, nogalinot visu dzīvo (karonādas uz līnijkuģiem izvietoja to augšējā klājā, attiecīgi, tās tēmēja uz pretinieka kuģu falšbortu, kas bija plānāks un no mazāk izturīgas koksnes, nekā pamata borts, kuru karonādas lode caursist nespēja).
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
