Atšķirības starp "Slabada" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Slabada''' (no kr. ''слобода'') - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta senkrievu zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Bija strēļu, klosteru, amatnieku, ārzemnieku u.c. slabadas. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.
+
'''Slabada''' (no kr. ''слобода'', vc. ''Ansiedlungen'') - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta Austrumeiropā zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Bija strēļu, klosteru, amatnieku, ārzemnieku u.c. slabadas. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 6. jūnijs, plkst. 12.39

Slabada (no kr. слобода, vc. Ansiedlungen) - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta Austrumeiropā zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Bija strēļu, klosteru, amatnieku, ārzemnieku u.c. slabadas. Kurzemes un Zemgales hercogistē - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp.