Atšķirības starp "Gersdorfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Gersdorff_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Gersdorff_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Gersdorfi''' (vc. ''von Gersdorff'', kr. ''фон Герсдорф, Герздорф'') - Silēzijas izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1602. gadā Georgds fon Gersdorfs no Silēzijas pārcēlās uz dzīvi Vidzemē, aizsākot dzimtas Baltijas atzaru. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: anatoms, lauka medicīnats atlanta "„Feldbuch der Wundarzney" (1517) autors Hanss fon Gersdorfs (''Hans von Gersdorff also known as Schyl-Hans'', 1455-529); Krievijas armijas ģenerālporučiks Detlevs Johans fon Gersdorfs (?-1787); Vidzemes bruņniecības maršals (1786–1792) Morics fon Gersdorfs (''Moritz Friedrich von Gersdorff'', 1747–1820); Napoleona karu varonis, Saksijas armijas ģenerālleitnants Karls fon Gersdorfs (''Karl Friedrich Wilhelm von Gersdorff'', 1765-1829); Vidzemes landrāts [[Gersdorfs Georgs Karls Aleksandrs Pēters fon|Georgs fon Gersdorfs]] (1856.–1923.); arhitekts Rūdolfs fon Gersdorfs; atentāta pret Hitleru organizētājs, Vācijas armijas pulkvedis Rudolfs fon Gerdorfs (''Rudolf-Christoph Freiherr von Gersdorff'', 1905-1980). | + | fon '''Gersdorfi''' (vc. ''von Gersdorff'', kr. ''фон Герсдорф, Герздорф'') - Silēzijas izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1602. gadā Georgds fon Gersdorfs no Silēzijas pārcēlās uz dzīvi Vidzemē, aizsākot dzimtas Baltijas atzaru. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: anatoms, lauka medicīnats atlanta "„Feldbuch der Wundarzney" (1517) autors Hanss fon Gersdorfs (''Hans von Gersdorff also known as Schyl-Hans'', 1455-529); Krievijas armijas ģenerālporučiks Detlevs Johans fon Gersdorfs (?-1787); Vidzemes bruņniecības maršals (1786–1792) Morics fon Gersdorfs (''Moritz Friedrich von Gersdorff'', 1747–1820); Napoleona karu varonis, Saksijas armijas ģenerālleitnants Karls fon Gersdorfs (''Karl Friedrich Wilhelm von Gersdorff'', 1765-1829); Vidzemes landrāts [[Gersdorfs Georgs Karls Aleksandrs Pēters fon|Georgs fon Gersdorfs]] (1856.–1923.); arhitekts Rūdolfs fon Gersdorfs; atentāta pret Hitleru organizētājs, Vācijas armijas pulkvedis Rudolfs fon Gerdorfs (''Rudolf-Christoph Freiherr von Gersdorff'', 1905-1980). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Augstrozes (''Hochrosen''), Blomes u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Augstrozes (''Hochrosen''), Blomes u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 21. februāris, plkst. 04.51
fon Gersdorfi (vc. von Gersdorff, kr. фон Герсдорф, Герздорф) - Silēzijas izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās. 1602. gadā Georgds fon Gersdorfs no Silēzijas pārcēlās uz dzīvi Vidzemē, aizsākot dzimtas Baltijas atzaru. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: anatoms, lauka medicīnats atlanta "„Feldbuch der Wundarzney" (1517) autors Hanss fon Gersdorfs (Hans von Gersdorff also known as Schyl-Hans, 1455-529); Krievijas armijas ģenerālporučiks Detlevs Johans fon Gersdorfs (?-1787); Vidzemes bruņniecības maršals (1786–1792) Morics fon Gersdorfs (Moritz Friedrich von Gersdorff, 1747–1820); Napoleona karu varonis, Saksijas armijas ģenerālleitnants Karls fon Gersdorfs (Karl Friedrich Wilhelm von Gersdorff, 1765-1829); Vidzemes landrāts Georgs fon Gersdorfs (1856.–1923.); arhitekts Rūdolfs fon Gersdorfs; atentāta pret Hitleru organizētājs, Vācijas armijas pulkvedis Rudolfs fon Gerdorfs (Rudolf-Christoph Freiherr von Gersdorff, 1905-1980).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Augstrozes (Hochrosen), Blomes u.c. muižas.
