Atšķirības starp "Grasis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Grasis_Vilnius.png|right|thumb|200px|Lietuvas grasis]] | [[Attēls:Grasis_Vilnius.png|right|thumb|200px|Lietuvas grasis]] | ||
| − | '''Grasis''' (no jaunlat. ''grossus (dēnārius)'' - "lielais denārijs"; vc. ''Groschen'', kr. ''грош'') - sudraba [[monēta]] Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Parādījās Itālijā, Dženovā XII gs. - 1,46 g sudraba monēta. Viens "lielais" (''grosso'') [[denārijs]] atbilda 4 parastajiem Dženovas denārijiem. 35-36 graši veidoja [[Dālderis|dālderi]]. Svars un nomināls atšķīrās, atkarībā no kalšanas vietas: | + | '''Grasis''' (no jaunlat. ''grossus (dēnārius)'' - "lielais denārijs"; vc. ''Groschen'', kr. ''грош'') - sudraba [[monēta]] Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Parādījās Itālijā, Dženovā XII gs. - 1,46 g sudraba monēta. Viens "lielais" (''grosso'') [[denārijs]] atbilda 4 parastajiem Dženovas denārijiem. Pakāpeniski monētas svars pieauga, un XIII gs. Tūrā (Francija) t.s. Tūras grais jeb "turnuzs" svēra 4,22 g, taču jau XIV gs. - tikai 2,55 g. 1279. gadā Anglijā sāka kalt t.s. groutus (''groat'') - 4,23 g, savukārt Nīdelandē šī monēta bija grōts (svars 4,14 g, sudrabs - 3,96 g). Centrāleiropā pēc itāļu parauga XIV gs. sāka kalt t.s. Prāgas grašus (3,7 g). Pēc to parauga 1338. gadā sāka kalt t.s. Meisenes grašus (svars 3,797 g, sudrabs 3,375 g), kas izplatijās vācu zemēs. |
| + | |||
| + | Livonijā 35-36 graši veidoja [[Dālderis|dālderi]]. Svars un nomināls atšķīrās, atkarībā no kalšanas vietas: | ||
* Lietuvas grasis - 2,4 g. | * Lietuvas grasis - 2,4 g. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 17. marts, plkst. 16.06
Grasis (no jaunlat. grossus (dēnārius) - "lielais denārijs"; vc. Groschen, kr. грош) - sudraba monēta Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Parādījās Itālijā, Dženovā XII gs. - 1,46 g sudraba monēta. Viens "lielais" (grosso) denārijs atbilda 4 parastajiem Dženovas denārijiem. Pakāpeniski monētas svars pieauga, un XIII gs. Tūrā (Francija) t.s. Tūras grais jeb "turnuzs" svēra 4,22 g, taču jau XIV gs. - tikai 2,55 g. 1279. gadā Anglijā sāka kalt t.s. groutus (groat) - 4,23 g, savukārt Nīdelandē šī monēta bija grōts (svars 4,14 g, sudrabs - 3,96 g). Centrāleiropā pēc itāļu parauga XIV gs. sāka kalt t.s. Prāgas grašus (3,7 g). Pēc to parauga 1338. gadā sāka kalt t.s. Meisenes grašus (svars 3,797 g, sudrabs 3,375 g), kas izplatijās vācu zemēs.
Livonijā 35-36 graši veidoja dālderi. Svars un nomināls atšķīrās, atkarībā no kalšanas vietas:
- Lietuvas grasis - 2,4 g.
Žečpospoļitā kala arī sešgrašus, trīsgrašus un trīspelherus jeb pusotrgrašus.
