Atšķirības starp "Kondzerovskis Pjotrs" versijām

Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. jūlijs, plkst. 10.14

Pjotrs Kondzirovskis (Пётр Константинович Кондзеровский, 1869-1929,) - ģenerālmajors, politisks darbinieks, Krievijas impērijas armijas virspavēlnieka Galvenās mītnes dežūrģenerālis.

Dzimis 1869. gada 22. jūlijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā. Absolvējis 2. Konstantīna karaskolu (2-ое военное Константиновское училище), dienestu uzsācis kā podporučiks leibgvardes Jēgeru pulkā. 1895. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju. no 1897. gada 18. armijas korpusa štāba īpašo uzdevumu virsnieks. 1898.-1899. leibgvardes Jēgeru pulka rotas komandieris. No 21.10.1899. virsnieks Galvenajā štābā, pildīja dažādus saimnieciskus uzdevumus, līdz 1908. gadā iecelts par dežūrģenerāli. Pēc Februāra revolūcijas no 02.04.1917. Pagaidu valdības Kara padomes loceklis. 21.05.1918. demobilizēts. Pārcēlās ar ģimeni uz Somiju. 1918.1919. ģenerāļaJudeniča Politiskās padomes loceklis. No 02.10.1919. Ziemeļrietumu armijas virspavēlnieka vietnieks, kara ministra v.i. No 28.11.1919. Ziemeļrietumu armijas pārstāvis Somijā. Pēc armijas sakāves, 1920. gadā ar ģimeni emigrēja uz Franciju. Dzīvoja Parīzē, iztiku pelnīja kā apdrošināšanas aģents. No 1925. gada lielkņaza Nikolaja kancelejas vadītājs.

Literatūra par šo tēmu

• Рутыч Н. Н. Белый фронт генерала Юденича: Биографии чинов Северо-Западной армии. - «Русский путь», 2002. - 504 с. - ISBN 5-85887-130-5