Atšķirības starp "Kurultajs" versijām
(jauns ieraksts) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2015. gada 21. oktobris, plkst. 18.35
Kurultajs (mng. хуралдай, no хурал - "sanāksme, kopība"; an. kurultai, vc. Kurultai, kr. курултай) – sanāksme, dzīres. Mongoļu impērijā un tās mantiniecēs tā bija cilšu aristokrātijas sapulce, kurā tika koleģiāli izlemti īpaši svarīgi jautājumi: ievēlēts jauns hans, nolemts uzsākt ievērojamu karagājienu, apstiprināti jauni likumi u.tml.
Impērijas laikā lielajos kurultajos piedalījās un balsoja arī vasaļvalstu valdnieki. Pēc scenārija kurultajs tika strukturizēts kā mongoļu varas spožuma un varenības vizuāls atainojums. Pasākumam bija ārkārtēja nozīme, piemēram, 1242. gadā mongoļi pārtrauca iebrukumu Eiropā, kaut nopietnu pretinieku tiem vairs nebija, un devās atpakaļ, jo visiem lielākajiem karavadoņiem vajadzēja piedalīties lielajā kurultajā, kurā jāievēl jaunu hanu. Katru gadu (mēness kalendārā gada vidū) provinču vietvalžu galmos tika sasaukti ikgadējie kurultaji, kuros tika apbalvoti vai tiesāti aristokrāti, kā arī tika apstiprināts to jau esošais statuss hierarhijā. Rituālā, kas dublēja kronēšanas ceremoniju, klātesošie svinīgi apstiprināja sava kunga (vietvalža, hana) varas leģitimitāti. Visi, arī citu tautu pārstāvji kurultajā ieradās, tērpušies tradicionālajās mongoļu drānās, tikai reliģiskie kalpotāji - savam kultam piedienošajā apģērbā. Jaunākajos laikos kurultajs ir tjurku tautās sasaukta tautas sapulce, Krievijas Federācijas tjurku tautu apdzīvotajos subjektos (republikās) vietējais parlaments.
