Atšķirības starp "Minhauzeni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Minhauzeni''' (''von Münchhausen'', kr. ''фон Мюнхгаузен'') – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās [[Vācbaltieši|vācbaltu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | fon '''Minhauzeni''' (''von Münchhausen'', kr. ''фон Мюнхгаузен'') – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās [[Vācbaltieši|vācbaltu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | ||
| − | Par dzimtas pamatlicēju tradīcijā tiek uzskatīts bruņinieks Heino, kurš XII gs. piedalījies Krusta karā Palestīnā imperatora Fridriha Barbarosas spēkos. Par Minhauzeniem (burt. "mūku nams") iesaukti vēlāk, kad pēdējam dzīvajam tās vīrietim tika atļauts pamest klosteri un atgriezties laicīgajā dzīvē, lai turpinātu dzimtu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: XVII gs. karavadonis Hilmārs fon Minhauzens; XVIII gadsimtā - Hannoveres galma ministrs un Getingenas universitātes dibinātājs Herlahs Ādolfs fon Minhauzens; Braunšveigas-Volfenbuteles prinča Antona Ulriha pāžs, Krievijas armijas Braunšveigas kirasieru pulka [[rotmistrs]], slavenais "melu barons" | + | Par dzimtas pamatlicēju tradīcijā tiek uzskatīts bruņinieks Heino, kurš XII gs. piedalījies Krusta karā Palestīnā imperatora Fridriha Barbarosas spēkos. Par Minhauzeniem (burt. "mūku nams") iesaukti vēlāk, kad pēdējam dzīvajam tās vīrietim tika atļauts pamest klosteri un atgriezties laicīgajā dzīvē, lai turpinātu dzimtu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: XVII gs. karavadonis Hilmārs fon Minhauzens; XVIII gadsimtā - Hannoveres galma ministrs un Getingenas universitātes dibinātājs Herlahs Ādolfs fon Minhauzens; Braunšveigas-Volfenbuteles prinča Antona Ulriha pāžs, Krievijas armijas Braunšveigas kirasieru pulka [[rotmistrs]], slavenais "melu barons" Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (''Karl Friedrich Hieronymus von Münchhausen''; 1720-1797); ģenealogs Albrehts Fridrihs fon Minhauzens; jurists un literāts Beriss fon Minhauzens (?-1945). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 22. decembris, plkst. 07.47
fon Minhauzeni (von Münchhausen, kr. фон Мюнхгаузен) – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās vācbaltu atzars Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Par dzimtas pamatlicēju tradīcijā tiek uzskatīts bruņinieks Heino, kurš XII gs. piedalījies Krusta karā Palestīnā imperatora Fridriha Barbarosas spēkos. Par Minhauzeniem (burt. "mūku nams") iesaukti vēlāk, kad pēdējam dzīvajam tās vīrietim tika atļauts pamest klosteri un atgriezties laicīgajā dzīvē, lai turpinātu dzimtu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: XVII gs. karavadonis Hilmārs fon Minhauzens; XVIII gadsimtā - Hannoveres galma ministrs un Getingenas universitātes dibinātājs Herlahs Ādolfs fon Minhauzens; Braunšveigas-Volfenbuteles prinča Antona Ulriha pāžs, Krievijas armijas Braunšveigas kirasieru pulka rotmistrs, slavenais "melu barons" Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (Karl Friedrich Hieronymus von Münchhausen; 1720-1797); ģenealogs Albrehts Fridrihs fon Minhauzens; jurists un literāts Beriss fon Minhauzens (?-1945).
Literatūra par šo tēmu
- Minhauzena vistīrākā patiesība. Ticama, ļoti ticama un izcili ticama informācija par brīvkunga gaitām Duntē un ārpus tās. - Limbažu novadpētniecības muzejs: Rīga, 1998.
- Banziņa A. Minhauzena taka ved uz jūru. // Latvijas Avīze. 2005.03.09.
- Šmitiņa I. Izdomas lielmeistara godināšana. // Latvijas Vēstnesis. 2005.20.05.
- Wackermann E. Munchhausiana. - Stuttgart, 1969
- Schweizer W.R. Munchhausen und Munchhausiaden. - Stuttgart, 1969
- Капитонов А.П. Незабвенный барон // Родина - №10 - 1992
- Бюргер Г.А., Распе Р.Э. Удивительные путешествия на суше и на море, военные походы и весёлые приключения барона фон Мюнхгаузена, о которых он обычно рассказывает за бутылкой в кругу своих друзей. - Москва, 1985
