Atšķirības starp "Pāleni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Von_der_Pahlen_Wappen.png|right|thumb|200px|fon der Pāleni]] | [[Attēls:Von_der_Pahlen_Wappen.png|right|thumb|200px|fon der Pāleni]] | ||
| − | '''fon der Pāleni''' (''von der Pahlen'', kr. ''фон дер Пален'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Pirmie Pāleni Livonijā ieradušies XIII gs. beigās, XIV gs. sākumā kā Turaidas [[fogts]] minēts Johans Pāle (''Johannes de Pala''). 1778. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] (gan fon der Pāleni, gan atsevišķi vēl arī fon der Pāleni no Podes), Sāmsalas (1907. gadā baroni fon der Pāleni) un Igaunijas (fon der Pāleni no Podes un von der Pāleni vo Astravi, 1908. gadā - grāfi fon der Pāleni, 1909. gadā - baroni fon der Pāleni) bruņniecības matrikulās. Kopš 1798. gada [[Barons|baroni]]. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas | + | '''fon der Pāleni''' (''von der Pahlen'', kr. ''фон дер Пален'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Pirmie Pāleni Livonijā ieradušies XIII gs. beigās, XIV gs. sākumā kā Turaidas [[fogts]] minēts Johans Pāle (''Johannes de Pala''). 1778. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] (gan fon der Pāleni, gan atsevišķi vēl arī fon der Pāleni no Podes), Sāmsalas (1907. gadā baroni fon der Pāleni) un Igaunijas (fon der Pāleni no Podes un von der Pāleni vo Astravi, 1908. gadā - grāfi fon der Pāleni, 1909. gadā - baroni fon der Pāleni) bruņniecības matrikulās. |
| + | |||
| + | 1679. gadā Zviedrijas karalis vienam no fon der Pālenu dzimtas atzariem piešķīra Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. Kopš 1798. gada arī Krievijas impērijas [[Barons|baroni]]. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. 1755. un 1865. gados lielākā daļa fon der Pālenu dzimtas locekļu saņēma Krievijas impērijas baronu titulus. | ||
Vairākas līnijas: | Vairākas līnijas: | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 30. janvāris, plkst. 06.36
fon der Pāleni (von der Pahlen, kr. фон дер Пален) - sena vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Pirmie Pāleni Livonijā ieradušies XIII gs. beigās, XIV gs. sākumā kā Turaidas fogts minēts Johans Pāle (Johannes de Pala). 1778. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (gan fon der Pāleni, gan atsevišķi vēl arī fon der Pāleni no Podes), Sāmsalas (1907. gadā baroni fon der Pāleni) un Igaunijas (fon der Pāleni no Podes un von der Pāleni vo Astravi, 1908. gadā - grāfi fon der Pāleni, 1909. gadā - baroni fon der Pāleni) bruņniecības matrikulās.
1679. gadā Zviedrijas karalis vienam no fon der Pālenu dzimtas atzariem piešķīra Zviedrijas brīvkungu titulu. Kopš 1798. gada arī Krievijas impērijas baroni. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērijas grāfu. 1755. un 1865. gados lielākā daļa fon der Pālenu dzimtas locekļu saņēma Krievijas impērijas baronu titulus.
Vairākas līnijas:
- baroni fon der Pāleni fon Astravi (von der Pahlen Baron von Astrau)
- fon der Pāleni no Podes (von der Pahlen a. d. H. Podis)
- baroni fon der Pāleni
- grāfi fon der Pāleni
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes gubernators (1797) Peters fon der Pālens; Vidzemes gubernators (1830–1845) Karls Magnuss fon der Pālens; politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes priekšsēdētājs grāfs Konstantīns fon der Pālens.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (Sepkull), Kaucmindes, Lieliecavas, Pāces, Pamūšas (Pommusch), Kalnamuiža, Ceraukstes, Vietalvas, Mēdzūlas (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule), Boju, Lielauces (Groß-Autz) u.c. muižas.
