Atšķirības starp "Šahs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Šahs''' (no senpers. ''hšâjathija'' - "karavadonis"; pers. شاه, ''šâh'' - "vadonis, valdnieks", an. ''shah'', vc. ''Schah'', kr. ''шах'') - senpersiešu izcelsmes tituls, kā [[Monarhs|monarha]] apzīmējums sākts lietot [[Partas lielvalsts|Partas valstī]] II gs. p.m.ē. Līdz XX gs. pastāvējis kā valdnieka tituls vai papildu tituls vairākās Āzijas [[Monarhija|monarhijās]]. | '''Šahs''' (no senpers. ''hšâjathija'' - "karavadonis"; pers. شاه, ''šâh'' - "vadonis, valdnieks", an. ''shah'', vc. ''Schah'', kr. ''шах'') - senpersiešu izcelsmes tituls, kā [[Monarhs|monarha]] apzīmējums sākts lietot [[Partas lielvalsts|Partas valstī]] II gs. p.m.ē. Līdz XX gs. pastāvējis kā valdnieka tituls vai papildu tituls vairākās Āzijas [[Monarhija|monarhijās]]. | ||
| − | Skat. arī: [[šahanšahs]], [[padišahs]], [[šahbanu]], [[šahmama]], [[šahdokta]], [[šahzade]] | + | Skat. arī: [[šahanšahs]], [[padišahs]], [[šahbanu]], [[šahmama]], [[šahdokta]], [[šahzade]], [[šahrijars]] |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 7. februāris, plkst. 08.25
Šahs (no senpers. hšâjathija - "karavadonis"; pers. شاه, šâh - "vadonis, valdnieks", an. shah, vc. Schah, kr. шах) - senpersiešu izcelsmes tituls, kā monarha apzīmējums sākts lietot Partas valstī II gs. p.m.ē. Līdz XX gs. pastāvējis kā valdnieka tituls vai papildu tituls vairākās Āzijas monarhijās.
Skat. arī: šahanšahs, padišahs, šahbanu, šahmama, šahdokta, šahzade, šahrijars
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
- Cambridge History of Iran. (8 vols.). - Cambridge University Press: Cambridge, 1968-1991. ISBN 0-521-45148-5
- The Oxford Handbook of Iranian History. / Ed. Touraj Daryaee - Oxford University Press: Oxford, 2012. ISBN 0199732159
- Alfred von Gutschmid. Geschichte Irans und seiner Nachbarländer von Alexander dem Großen bis zum Untergang der Arsaciden. - Graz, 1973, ISBN 3-201-00863-X
- Josef Wiesehöfer. Das antike Persien. Von 550 v. Chr. bis 650 n. Chr. - Artemis und Winkler: Düsseldorf. 1994. ISBN 3-7608-1205-8 (2 Auflage, Patmos: Düsseldorf, 2005. ISBN 3491961513)
- История Иранского государства и культуры. К 2500-летию Ирана. - АН СССР. Ин-т востоковедения: Москва, 1971. - 350 с.
- Дандамаев М.А., Луконин В.Г. Культура и экономика древнего Ирана. - Москва, 1980.
