Atšķirības starp "Romiešu leģions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Roman_legio.jpg‎|right|thumb|300px|Romas leģionāru tērpu mūsdienu rekonstrukcija]]
+
[[Attēls:Roman_legio.jpg‎|right|thumb|200px|Romas leģionāru tērpu mūsdienu rekonstrukcija]]
 
[[Attēls:Roma_legionar.jpg‎|right|thumb|200px|Romas leģionārs pēc Marija reformas.]]
 
[[Attēls:Roma_legionar.jpg‎|right|thumb|200px|Romas leģionārs pēc Marija reformas.]]
'''Leģions''' (lat. ''legio'', no ''legere'', "savākt") - lielākā armijas pamatvienība Senās Romas armijā, 5-8 000 karavīru (skaitliskais sastāvs dažādos laika periodos bija dažāds). Attiecīgi, leģionā dienējošos karavīrus literatūrā dēvē par "leģionāriem".
+
'''Leģions''' (lat. ''legio'', no ''legere'', "savākt") - lielākā armijas pamatvienība Senās Romas armijā, 5-8 000 karavīru (skaitliskais sastāvs dažādos laika periodos bija dažāds). Attiecīgi, leģionā dienējošos karavīrus literatūrā dēvē par "leģionāriem". Klasisko leģionu veidoja:
 
 
== Komentāri ==
 
 
 
Klasisko leģionu veidoja:
 
 
* 9 '''[[kohorta]]s''' (katrā 480 leģionāru), + 1 izlases kohorta (800 leģionāru) un [[kavalērija]]s kohorta (120 jātnieki);
 
* 9 '''[[kohorta]]s''' (katrā 480 leģionāru), + 1 izlases kohorta (800 leģionāru) un [[kavalērija]]s kohorta (120 jātnieki);
 
** katru kohortu veidoja 3 '''[[manipula]]s''' (500-600 leģionāri)
 
** katru kohortu veidoja 3 '''[[manipula]]s''' (500-600 leģionāri)

Versija, kas saglabāta 2008. gada 28. novembris, plkst. 07.52

Attēls:Roman legio.jpg
Romas leģionāru tērpu mūsdienu rekonstrukcija
Romas leģionārs pēc Marija reformas.

Leģions (lat. legio, no legere, "savākt") - lielākā armijas pamatvienība Senās Romas armijā, 5-8 000 karavīru (skaitliskais sastāvs dažādos laika periodos bija dažāds). Attiecīgi, leģionā dienējošos karavīrus literatūrā dēvē par "leģionāriem". Klasisko leģionu veidoja:

  • 9 kohortas (katrā 480 leģionāru), + 1 izlases kohorta (800 leģionāru) un kavalērijas kohorta (120 jātnieki);
    • katru kohortu veidoja 3 manipulas (500-600 leģionāri)
      • katru manipulu veidoja 2 centūrijas (80-100 leģionāri);
        • katru centūriju veidoja kontubernijas (contubernium - 8 leģionāri) vai dekūrijas (10 leģionāri).

Literatūra

  • Peter Connolly: Die römische Armee. Tiberius Claudius Maximus, Soldat im Dienste Trajans. Tessloff, Nürnberg 1996, ISBN 3-7886-0745-9
  • Kate Gilliver: Auf dem Weg zum Imperium. Eine Geschichte der römischen Armee. Theiss, Stuttgart 2003, ISBN 3-8062-1761-0
  • Adrian Goldworthy: Die Legionen Roms. Das große Handbuch zum Machtinstrument eines tausendjährigen Weltreiches. Zweitausendeins, Frankfurt a. M. 2004, ISBN 3-86150-515-0
  • Marcus Junkelmann: Die Legionen des Augustus. Der römische Soldat im archäologischen Experiment. 9. Auflage. Zabern, Mainz 2003. ISBN 3-8053-0886-8
  • Michael Simkins: Das Römische Heer von Cäsar bis Trajan. Wehr und Wissen, Bonn 1981. ISBN 3-8033-0330-3

  • Michael Whitby. Rome at War, 293-696. - Routledge, London, 2003. ISBN 0415968607
  • John Warry: Warfare in the Classical World. University of Oklahoma Press, Norman 2004. ISBN 0806127945
  • Goldsworthy Adrian. The Complete Roman Army. - Thames & Hudson., 2003, ISBN 0-500-05124-0

Yann Le Bohec: L'armée romaine sous le haut empire. 3. Auflage. Picard, Paris, 2002 (dt. Übersetzung der 1. Auflage: Die römische Armee von Augustus zu Konstantin d. Gr. Steiner, Stuttgart, 1993, ISBN 3-515-06300-5).

Resursi internetā par šo tēmu