Atšķirības starp "Annālisti" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Annālisti''' – vēstures stāstu pierakstītāji [[Senā Roma|Senajā Romā]], kas stāstījumu veidoja hronoloģiskā secībā. | + | '''Annālisti''' – vēstures stāstu pierakstītāji [[Senā Roma|Senajā Romā]], kas stāstījumu veidoja hronoloģiskā secībā. Agrīnie annālisti (III gs. - II gs. 1. puse p.m.ē.) izmantoja [[annāles]], [[fasts|fastus]], ģimeņu hronikas, aculiecinieku un savu pieredzēto. Izmantoja sengrieķu valodu. Vidusposma annālisti (II gs. 2. puse p.m.ē.) sāka stāstus papildināt ar savām domām, izpušķot tos, kā arī skaidrot mītus. Jau rakstīja latīniski. Jaunākie annālisti (I gs. p.m.ē.) aizvien tālāk attālinājās no sausa faktu izklāsta par labu krāšņam naratīvam, kas mazina to darbu kā vēstures avotu vērtību. Darbi saglabājušies fragmentāri, pamatā tādu vēsturnieku kā [[Tits Līvijs]], [[Plutarhs]] u.c. darbos citātos vai pārstāstos. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 31. oktobris, plkst. 12.07
Annālisti – vēstures stāstu pierakstītāji Senajā Romā, kas stāstījumu veidoja hronoloģiskā secībā. Agrīnie annālisti (III gs. - II gs. 1. puse p.m.ē.) izmantoja annāles, fastus, ģimeņu hronikas, aculiecinieku un savu pieredzēto. Izmantoja sengrieķu valodu. Vidusposma annālisti (II gs. 2. puse p.m.ē.) sāka stāstus papildināt ar savām domām, izpušķot tos, kā arī skaidrot mītus. Jau rakstīja latīniski. Jaunākie annālisti (I gs. p.m.ē.) aizvien tālāk attālinājās no sausa faktu izklāsta par labu krāšņam naratīvam, kas mazina to darbu kā vēstures avotu vērtību. Darbi saglabājušies fragmentāri, pamatā tādu vēsturnieku kā Tits Līvijs, Plutarhs u.c. darbos citātos vai pārstāstos.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 259. lpp.
