Atšķirības starp "Baronets" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. jūlijs, plkst. 04.39

Baronets (angl. Baronet, saīsinājumi: "Bart", "Bt", uzrunā: Sir; baronetese, saīsinājums "Btss", uzrunā: Lady) - tikai Lielbritānijā sastopams mantojams tituls.

Pēc ranga hierarhijā pielīdzināms banneretam (vāc. ritter, hol. erfridder), britu aristokrātijas rangu tabulā atrodas starp baronu un banneretu.

Piederīgs t.s. "netitulētajai aristokrātijai", līdz ar to baronetam nav vietas lordu palātā. Atšķirībā no bruņinieka, baroneta tituls ir mantojams. Sākotnēji baronetiem bija tiesības savus dēlus to 21 dzimšanas dienā iecelt par bruņiniekiem, taču karalis Džordžs IV šo privilēģiju anulēja.

Titula izcelsme

Par "baronetiem" sākotnēji dēvēja Ričarda II nolikumā muižniekus, kuri zaudējuši tiesības personīgi ierasties parlamentā, taču it kā jau Eduards II izsniedzis "baroneta" patentu kādam Viljamam de la Polam. Kā oficiālu titulu to izveidoja karalis Džeimss I 1611. gada 22. maijā, Īrijas pakļaušanai dibinot Baronetu ordeni: 200 labas izcelsmes džentlmeņiem, kuri vidējie ienākumi bija 1000 £ gadā, tika piedāvāts šis tituls ar noteikumu, ka katrs valsts kasē iemaksās 30 kareivju 3 gadu algu (8 pensus dienā).