Atšķirības starp "Šuvalovi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Schuwalow_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Schuwalow_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | grāfi '''Šuvalovi''' (''Grafen Schuwalow'', kr. ''графы Шуваловы'') – | + | grāfi '''Šuvalovi''' (''Grafen Schuwalow'', kr. ''графы Шуваловы'') – muižniecības dzimta Krievijas impērijā. |
| − | No zināmākajiem dzimtas | + | Dzimta zināma kā sīkmuižnieki Kostromas apkaimē kopš XVI gs. Tās uzplaukums sākās ar Ivanu Šuvalovu (''Шувалов, Иван Максимович Старший'', ?-1736), kurš izvirzījās militārajā dienestā, uzkalpojoties par Vīpuri (Viborgas) komendantu, Arhangeļskas gubernatoru). Tā dēls Pjotrs (''Шувалов, Пётр Иванович'',1711-1762), kļuva par impērijas [[Feldmaršals|feldmaršalu]], [[Kara kolēģija]]s prezidentu, 1746. gadā saņēmis [[Grāfs|grāfa]] titulu. 1833. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā. |
| + | |||
| + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879) grāfs Pjotrs Šuvalovs (1827-1889). | ||
Mūsdeinu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (''Ruhenthal''), Zalves (''Salwen''), Daudzevas (''Daudsewa'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdeinu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (''Ruhenthal''), Zalves (''Salwen''), Daudzevas (''Daudsewa'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 14. maijs, plkst. 11.58
grāfi Šuvalovi (Grafen Schuwalow, kr. графы Шуваловы) – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.
Dzimta zināma kā sīkmuižnieki Kostromas apkaimē kopš XVI gs. Tās uzplaukums sākās ar Ivanu Šuvalovu (Шувалов, Иван Максимович Старший, ?-1736), kurš izvirzījās militārajā dienestā, uzkalpojoties par Vīpuri (Viborgas) komendantu, Arhangeļskas gubernatoru). Tā dēls Pjotrs (Шувалов, Пётр Иванович,1711-1762), kļuva par impērijas feldmaršalu, Kara kolēģijas prezidentu, 1746. gadā saņēmis grāfa titulu. 1833. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879) grāfs Pjotrs Šuvalovs (1827-1889).
Mūsdeinu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (Ruhenthal), Zalves (Salwen), Daudzevas (Daudsewa) u.c. muižas.
