Atšķirības starp "Zibergi cu Višlingeni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Syberg_zu_Wischlingen_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Syberg_zu_Wischlingen_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
fon '''Zibergi fon Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Штрик'') - sena vācu izcelsmes (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta  [[Livonija|Livonijā]].
+
fon '''Zibergi cu Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Штрик'') - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[bruņniecība]]s dzimtas Višlingenu līnijas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]].
  
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bija Georgs (?-?), kurš apmetās Livonijā, apprecējies ar Annu fon Pletenbergu. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša Ziberga fon Višlingena (1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai Helēnai atļāva, pēc kāzām ar Mihailu [[Broeli-Plāteri|Plāteru]] (1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā izveidojot [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] atzaru.
+
Baltijas līnijas aizsācējs bija Georgs (?-?), kurš apmetās Livonijā, apprecējies ar Annu fon Pletenbergu. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša Ziberga cu Višlingena (1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai Helēnai atļāva, pēc kāzām ar Mihailu [[Broeli-Plāteri|Plāteru]] (1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā izveidojot [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] atzaru.
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2017. gada 1. decembris, plkst. 17.49

fon Zibergi cu Višlingeni (on Syberg zu Wischlingen, kr. фон Штрик) - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - Grafschaft Mark) bruņniecības dzimtas Višlingenu līnijas vācbaltiešu atzars Livonijā.

Baltijas līnijas aizsācējs bija Georgs (?-?), kurš apmetās Livonijā, apprecējies ar Annu fon Pletenbergu. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša Ziberga cu Višlingena (1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai Helēnai atļāva, pēc kāzām ar Mihailu Plāteru (1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā izveidojot Plāteru-Zībergu atzaru.