Atšķirības starp "Bīlenšteins Augusts" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Augusts Bīlenšteins''' (''August Johann Gottfried Bielenstein'', 1826-1907) – teologs, luterāņu mācītājs, baltu filoloģijas pamatlicējs, latviešu literārās valodas veidotājs, latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas pētniecības aizsācējs. | '''Augusts Bīlenšteins''' (''August Johann Gottfried Bielenstein'', 1826-1907) – teologs, luterāņu mācītājs, baltu filoloģijas pamatlicējs, latviešu literārās valodas veidotājs, latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas pētniecības aizsācējs. | ||
| − | Dzimis Mītavā (mūsd. Jelgava) 1826. gada 20. februārī (4. martā [[[p.v.st.]]) mācītāja ģimenē. Uzsācis studijas karaliskajā skolā Pfortā, absolvējis Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultāti (1850), izcils autodidakts, kurš pašmācības ceļā apguva arī citas sev interesējošas jomas, kur guva atzīstamus panākumus: ievērojami ir viņa nopelni latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas; īpaši vēsturiskās ģeogrāfijas un pilskalnu pētniecībā. No 1852. gada (līdz 1867.) bija mācītājs Jaunaucē, no 1858. gada sāka savas studijas gramatikā, latviešu tautas vēsturē un reālos novērojumus dzīvē. 1853. gadā kļuva par [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] biedru (1864. gadā | + | Dzimis Mītavā (mūsd. Jelgava) 1826. gada 20. februārī (4. martā [[[p.v.st.]]) mācītāja ģimenē. Uzsācis studijas karaliskajā skolā Pfortā, absolvējis Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultāti (1850), izcils autodidakts, kurš pašmācības ceļā apguva arī citas sev interesējošas jomas, kur guva atzīstamus panākumus: ievērojami ir viņa nopelni latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas; īpaši vēsturiskās ģeogrāfijas un pilskalnu pētniecībā. No 1852. gada (līdz 1867.) bija mācītājs Jaunaucē, no 1858. gada sāka savas studijas gramatikā, latviešu tautas vēsturē un reālos novērojumus dzīvē. 1853. gadā kļuva par [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] biedru (1864. gadā uzņēmās biedrības vadību). Kopā ar Karlu fon Levisu of Menāru izveidoja pirmo Livonijas pilskalnu karti. 1864. gada 7. oktobrī tika ievēlēts par [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība]]s korespondētājlocekli, 1877. gadā – par goda biedru. |
| + | |||
| + | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins, mācītājs, valodnieks, folklorists, etnogrāfs. 1879-1896. Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA), 3946. fonds | ||
| + | * Bīlenšteins, A. Kāda laimīga dzīve. Dobeles mācītāja Dr. A. Bīlenšteina autobiogrāfija. - Rīgas Multimediju centra apgāds: Rīga, 1995. | ||
| + | * Apals, J., Atgāzis, M., Graudonis, J., Loze, I., Mugurēvičs, Ē., Vasks, A., Zagorska, I. Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2001. | ||
| + | * Ose, I. Augusts Bīlenšteins un Latvijas arheoloģija. 65.-70.lpp. Grām: Starptautiskās zinātniskās konferences „Dr. Augusts Bīlenšteins par latviešu kultūras pamatvērtībām – arī Eiropā” (Rīga, 2007. gada 6. jūlijs) referātu krājums. Sastādītāja: Ināra Korsaka. - LAB: Rīga, 2007. | ||
| + | * Stradiņš, J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. (Otrais izdevums). - Latvijas Vēstures Institūta apgāds: Rīga, 2012. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 24. decembris, plkst. 13.05
Augusts Bīlenšteins (August Johann Gottfried Bielenstein, 1826-1907) – teologs, luterāņu mācītājs, baltu filoloģijas pamatlicējs, latviešu literārās valodas veidotājs, latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas pētniecības aizsācējs.
Dzimis Mītavā (mūsd. Jelgava) 1826. gada 20. februārī (4. martā [[[p.v.st.]]) mācītāja ģimenē. Uzsācis studijas karaliskajā skolā Pfortā, absolvējis Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultāti (1850), izcils autodidakts, kurš pašmācības ceļā apguva arī citas sev interesējošas jomas, kur guva atzīstamus panākumus: ievērojami ir viņa nopelni latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas; īpaši vēsturiskās ģeogrāfijas un pilskalnu pētniecībā. No 1852. gada (līdz 1867.) bija mācītājs Jaunaucē, no 1858. gada sāka savas studijas gramatikā, latviešu tautas vēsturē un reālos novērojumus dzīvē. 1853. gadā kļuva par Latviešu literārās biedrības biedru (1864. gadā uzņēmās biedrības vadību). Kopā ar Karlu fon Levisu of Menāru izveidoja pirmo Livonijas pilskalnu karti. 1864. gada 7. oktobrī tika ievēlēts par Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības korespondētājlocekli, 1877. gadā – par goda biedru.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins, mācītājs, valodnieks, folklorists, etnogrāfs. 1879-1896. Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA), 3946. fonds
- Bīlenšteins, A. Kāda laimīga dzīve. Dobeles mācītāja Dr. A. Bīlenšteina autobiogrāfija. - Rīgas Multimediju centra apgāds: Rīga, 1995.
- Apals, J., Atgāzis, M., Graudonis, J., Loze, I., Mugurēvičs, Ē., Vasks, A., Zagorska, I. Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2001.
- Ose, I. Augusts Bīlenšteins un Latvijas arheoloģija. 65.-70.lpp. Grām: Starptautiskās zinātniskās konferences „Dr. Augusts Bīlenšteins par latviešu kultūras pamatvērtībām – arī Eiropā” (Rīga, 2007. gada 6. jūlijs) referātu krājums. Sastādītāja: Ināra Korsaka. - LAB: Rīga, 2007.
- Stradiņš, J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. (Otrais izdevums). - Latvijas Vēstures Institūta apgāds: Rīga, 2012.
