Atšķirības starp "Tornavi" versijām

Versija, kas saglabāta 2018. gada 27. janvāris, plkst. 12.01

Fon un baroni Tornavi (von und Baron Tornauw, Tornow, kr. фон Торнов, Торнау) – sena prūšu (Pomerānija) izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Piltenes apgabalā. Pirmais Kurzemē ieradās Morics fon Tornavs (?-1557) XVI gs. pašā sākumā. 1639. gadā bruņinieks Otto fon Tornavs (Otto fon Tornauw) tika ierakstītīts Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. XIX gs. dzimtas vācu pamatlīnija izmira.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas rāktskungs un Vidzemes guberņas pastmeistars Georgs fon Tornavs (Georg von Tornauw, ?-1825); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Ferdinands fon Tornavs (Ferdinand Otto Karl von Tornauw; 1785-1850); ģenerālis, barons Aleksandrs fon Tornavs (Alexander, Baron Tornauw, kr. Торнау, Александр Георгиевич; 1857-1927); Kaukāza karu varonis, ģenerālleitnants, diplomāts un publicists, barons Teodors fon Tornavs (Theodor von Tornauw, kr. Фёдор Фёдорович Торнау, 1810-1890); Krievijas impērijas senators, Valsts padomes loceklis, islāma pētnieks barons Nikolajs fon Tornavs (Baron Nicolaus Konstantin von Tornauw, kr. Торнау, Николай Егорович; 1811-1882); ģeogrāfs un kartogrāfs barons Nikolajs fon Tornavs (Baron Nicolaus von Tornauw, kr. Торнау, Николай Николаевич, 1848-1928).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Aizputes Jaunā pilsmuiža u.c. muiža.