Atšķirības starp "Aparteīds" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aparteīds''' (no gr. ''απαρτχάιντ, apartheid'' - "atdalīšana"; an. ''apartheid'', vc. ''Apartheid'', kr. ''апартеид'') - rasu | + | '''Aparteīds''' (no gr. ''απαρτχάιντ, apartheid'' - "atdalīšana"; an. ''apartheid'', vc. ''Apartheid'', kr. ''апартеид'') - rasu segregācijas sistēma un ideoloģija, dažādu rasu pārstāvju atdalītu attīstības ceļu modelis, kas no 1948. gada līdz 90. gadu beigām pastāvēja Dienvidāfrikas republikā. Atbilstoši šai sistēmai, ļaudis dalīja baltajos (eiropeīdos), bantu (negroīdos), krāsainajos (jauktas rasu izcelsmes) un aziātos, kur redzamākās izpausmes bija neeiropeīdu vēlēšanu tiesību ierobežošana, dzīvošana pēc rases principa dalītos kvartālos, macīšanās dalītās skolās, aizliegums melnajiem parādīties konkrētās ielās un absolūta eiropeīdu kontrole pār valsts varu, likumdošanu un armiju. |
1973. gadā ANO pieņēma Starptautisku konvenciju par aparteīda noziedzīgo dabu un sodīšanu par tā noziegumiem, ko ratificēja 101 valsts. Konvencija definē aparteīdu kā “necilvēciskus aktus, ko veic lai panāktu vienas rases grupas varu un to uzturētu pār citas rases grupu, kā arī citas rases grupas sistemātisku apspiešanu”. Te ietilpst tiesību uz dzīvību un brīvību ierobežošana, tādu apzinātu dzīves apstākļu radīšanu, kuros vienas rases grupas piederīgiem nav iespējas izdzīvot, tādu likumdošanas aktu pieņemšana, kas vienai rases grupai liegtu iespēju piedalīties valsts politiskajā dzīvē, akti, kas vērsti, lai sadalītu iedzīvotājus pēc to rases pazīmēm, vienas rases pārstāvju ekspluatāciju. Konvencija pasludināja aparteīdu par noziegumu pret cilvēci. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) postulē, ka aparteīda iekļaušana nopietno pārkāpumu sarakstā nepaplašina kara noziegumu izpratni, jo daudzas aparteīda izpausmes jau klasificētas kā kara noziegumi, ja tiktu praktizētas bruņota konflikta laikā, piemēram, karagūstekņu vai civilpersonu sadalīšana pēc rases pazīmēm. Pēdējais mēģinājums kriminalizēt aparteīdu bija 1996. gadā, ANO Starptautisko tiesību komisijas izveidotā Starptautisko noziegumu kodeksa kontekstā, kurā pie noziegumiem pret cilvēci iekļauta arī tāda noziedzīga rīcība, ko sauc par “institucionalizētu diskrimināciju” - protoaparteīda variantu. Vēl arī Starptautiskās Krimināltiesas (SK) Romas Statūtos aparteīds iekļauts noziegumu pret cilvēci sarakstā, definējot to kā necilvēcisku darbību, ko “veic sistemātisku apspiešanu un vienas rases grupas kundzību pār citas rases vai rasu grupām, institucionalizēta režīma kontekstā, lai saglabātu šādu režīmu”. | 1973. gadā ANO pieņēma Starptautisku konvenciju par aparteīda noziedzīgo dabu un sodīšanu par tā noziegumiem, ko ratificēja 101 valsts. Konvencija definē aparteīdu kā “necilvēciskus aktus, ko veic lai panāktu vienas rases grupas varu un to uzturētu pār citas rases grupu, kā arī citas rases grupas sistemātisku apspiešanu”. Te ietilpst tiesību uz dzīvību un brīvību ierobežošana, tādu apzinātu dzīves apstākļu radīšanu, kuros vienas rases grupas piederīgiem nav iespējas izdzīvot, tādu likumdošanas aktu pieņemšana, kas vienai rases grupai liegtu iespēju piedalīties valsts politiskajā dzīvē, akti, kas vērsti, lai sadalītu iedzīvotājus pēc to rases pazīmēm, vienas rases pārstāvju ekspluatāciju. Konvencija pasludināja aparteīdu par noziegumu pret cilvēci. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) postulē, ka aparteīda iekļaušana nopietno pārkāpumu sarakstā nepaplašina kara noziegumu izpratni, jo daudzas aparteīda izpausmes jau klasificētas kā kara noziegumi, ja tiktu praktizētas bruņota konflikta laikā, piemēram, karagūstekņu vai civilpersonu sadalīšana pēc rases pazīmēm. Pēdējais mēģinājums kriminalizēt aparteīdu bija 1996. gadā, ANO Starptautisko tiesību komisijas izveidotā Starptautisko noziegumu kodeksa kontekstā, kurā pie noziegumiem pret cilvēci iekļauta arī tāda noziedzīga rīcība, ko sauc par “institucionalizētu diskrimināciju” - protoaparteīda variantu. Vēl arī Starptautiskās Krimināltiesas (SK) Romas Statūtos aparteīds iekļauts noziegumu pret cilvēci sarakstā, definējot to kā necilvēcisku darbību, ko “veic sistemātisku apspiešanu un vienas rases grupas kundzību pār citas rases vai rasu grupām, institucionalizēta režīma kontekstā, lai saglabātu šādu režīmu”. | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 19.30
Aparteīds (no gr. απαρτχάιντ, apartheid - "atdalīšana"; an. apartheid, vc. Apartheid, kr. апартеид) - rasu segregācijas sistēma un ideoloģija, dažādu rasu pārstāvju atdalītu attīstības ceļu modelis, kas no 1948. gada līdz 90. gadu beigām pastāvēja Dienvidāfrikas republikā. Atbilstoši šai sistēmai, ļaudis dalīja baltajos (eiropeīdos), bantu (negroīdos), krāsainajos (jauktas rasu izcelsmes) un aziātos, kur redzamākās izpausmes bija neeiropeīdu vēlēšanu tiesību ierobežošana, dzīvošana pēc rases principa dalītos kvartālos, macīšanās dalītās skolās, aizliegums melnajiem parādīties konkrētās ielās un absolūta eiropeīdu kontrole pār valsts varu, likumdošanu un armiju.
1973. gadā ANO pieņēma Starptautisku konvenciju par aparteīda noziedzīgo dabu un sodīšanu par tā noziegumiem, ko ratificēja 101 valsts. Konvencija definē aparteīdu kā “necilvēciskus aktus, ko veic lai panāktu vienas rases grupas varu un to uzturētu pār citas rases grupu, kā arī citas rases grupas sistemātisku apspiešanu”. Te ietilpst tiesību uz dzīvību un brīvību ierobežošana, tādu apzinātu dzīves apstākļu radīšanu, kuros vienas rases grupas piederīgiem nav iespējas izdzīvot, tādu likumdošanas aktu pieņemšana, kas vienai rases grupai liegtu iespēju piedalīties valsts politiskajā dzīvē, akti, kas vērsti, lai sadalītu iedzīvotājus pēc to rases pazīmēm, vienas rases pārstāvju ekspluatāciju. Konvencija pasludināja aparteīdu par noziegumu pret cilvēci. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) postulē, ka aparteīda iekļaušana nopietno pārkāpumu sarakstā nepaplašina kara noziegumu izpratni, jo daudzas aparteīda izpausmes jau klasificētas kā kara noziegumi, ja tiktu praktizētas bruņota konflikta laikā, piemēram, karagūstekņu vai civilpersonu sadalīšana pēc rases pazīmēm. Pēdējais mēģinājums kriminalizēt aparteīdu bija 1996. gadā, ANO Starptautisko tiesību komisijas izveidotā Starptautisko noziegumu kodeksa kontekstā, kurā pie noziegumiem pret cilvēci iekļauta arī tāda noziedzīga rīcība, ko sauc par “institucionalizētu diskrimināciju” - protoaparteīda variantu. Vēl arī Starptautiskās Krimināltiesas (SK) Romas Statūtos aparteīds iekļauts noziegumu pret cilvēci sarakstā, definējot to kā necilvēcisku darbību, ko “veic sistemātisku apspiešanu un vienas rases grupas kundzību pār citas rases vai rasu grupām, institucionalizēta režīma kontekstā, lai saglabātu šādu režīmu”.
Literatūra par šo tēmu
- Crimes of war. What the public should know. / Edited by Roy Gutman and David Rieff, legal Editor Kenneth Anderson. - W.W. Norton&company: New York, London, 1999
