Atšķirības starp "Kālija-argona datēšana" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Pašreizējā versija, 2021. gada 25. oktobris, plkst. 15.16
Kālija-argona datēšanas metode - viena no radiometrijas metodēm, kuru izmanto tad, kad nevar noteikt artefakta senumu un to periodizēt: nosaka absolūto laiku ģeoloģiskajam slānim, kurā ieguļ artefakts.
Par datēšanai piemērotu ģeoloģisko slāni var izmantot magmatiskos iežus vai vulkāniskos pelnus, ja tādi ir sastopami. Šo iežu vērtība ir to prognozējamība - iežu cikls sākas līdz ar to atdzišanu, kad tāda īpašība kā magnētisms vai elementu izotopi tiek fiksēti, un, iezim pilnībā atdziestot, tiek uzsākta tā vienmērīga sabrukšana. Šie ieži satur dažādus minerālus, kas ir datējami, piemēram, ar kāliju bagātie laukšpati. Radioaktīvs kālija izotops pussabrūk argona gāzē. Argons nesavienojas ar citiem elementiem, jo ir cēlgāze, tāpēc paliek nemainīgs, ieskauts iezī. Vulkānam, aktīvi darbojoties, gaisā tik izmesti vulkāniskie pelni, kā arī visa argona gāze tiek izlaista atmosfērā, bet, šiem pelniem nosēžoties un sākot sacietēt - tiek ieslēgta laika atskaite. Jo vecāki ir ieži, jo vairāk tajos ir argona gāzes. Nosakot argona koncentrāciju paraugā, kālija izotopa un argona gāzes attiecību, iespējams noteikt vulkānisko pelnu senumu no to pēdējās aktivitātes brīža - jo vairāk argona atomu, jo senāks iezis ģeoloģiskā kontekstā.
