Dālderis: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg|right|thumb|200px|Rīgas dālderis 1639.]] | |||
'''Dālderis''' - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 [[Grasis|graši]]) un [[Alberta dālderis]] jeb valstsdālderis. | '''Dālderis''' - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 [[Grasis|graši]]) un [[Alberta dālderis]] jeb valstsdālderis. | ||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 30. oktobris, plkst. 20.44
Dālderis - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 graši) un Alberta dālderis jeb valstsdālderis.
Livonijā dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja mārku.
