Atšķirības starp "Blats" versijām

Pašreizējā versija, 2022. gada 7. janvāris, plkst. 15.18

Blats (kr. блат, no idiš. Blat - lapa, saraksts) – PSRS slenga vārds, ar ko visbiežāk apzīmēja savstarpēji izdevīgu pazīšanos tādā kā “noderīgu cilvēku” lokā, kurā ir iespēja saņemt materiālus labumus (deficīta preces, kvalitatīvus pakalpojumus), izmantojot savstarpēju materiālu ieinteresētību.

Nopirkt (sarunvalodā: dabūt par blatu) preci no cilvēka, kuram tā ir pieejama, kas notiek vien tad, ja arī pircējam ir pieejams kāds deficīts, ko ja vajadzēs, viņš sagādās šim pārdevējam. Pastāvīga deficīta apstākļos blata attiecības veidoja tirdzniecības tīklā esošo preču aprites “ēnu” līmeni, precei pat nenonākot līdz veikala plauktiem – tirdzniecības tīklā strādājošajiem izdevīgi (blata) cilvēki preces izpirka jau no veikala noliktavas. Pie tam bieži vien prece tika pārdota bez uzcenojuma – izdevīgums bija tajā, ka tās pārdevējam kļuva pieejamas tās preces un pakalpojumi, ko “par blatu” viņam varēja izgādāt pateicīgais pircējs. Piemēram, gaļas veikala krāvējs, pārdodot jau no noliktavas veikalam domāto produktu, no pircēja pretī saņēma iespēju izmantot tā pakalpojumus, t.i. “par blatu” tikt bez rindas pie zobārsta, ja pircējs ir stomatologs, iegādāties deficītus apavus, mēbeles vai ko citu, ja pircējs strādā attiecīgā tirdzniecības tīkla nozarē, u.tml. Sistēmu veidoja “noderīgu cilvēku” loka veidošana un preču/pakalpojumu pieejamības apmaiņa.

Blata ekonomikas apstākļos ārkārtīgi augstu statusu ieguva praktiski visi tirdzniecības tīklā strādājošie, sākot no krāvējiem un beidzot ar veikalu un noliktavu vadītājiem.

Literatūra par šo tēmu

Ledeneva A. Russia's economy of favours: Blat, networking and Informal exchange. - Cambridge University Press, 1998. ISBN 0-521-62743-5