Atšķirības starp "Vīkena Rīgas hronika" versijām

Pašreizējā versija, 2022. gada 15. aprīlis, plkst. 06.56

Vīkena Rīgas hronika jeb Īss apraksts par to, kas ievērības cienīgs noticis Rīgā kopš 1521. g. līdz... (Kurze Beschreibung, was sich (Ge) denkwürdiges in Riga begeben und zugetragen hat von A 1521 bis...)

Hronikas autors bija Rīgas namnieks Gothards Vīkens (Gotthardt Viecken), kurš dzīvojis 16. gs. pēdējā - 17. gs. pirmajā ceturksnī. Rokraksts tapis 1612.-1613. gados. Vēstījuma centrā ir Livonijas sabrukumam sekojošā, gandrīz divdesmit gadus ilgusī Rīgas cīņa par neatkarību no Žečpospolitas, kā arī Rīgas rātes (patrīciešu) un Lielās un Mazās ģildes (namnieku jeb pilsoņu komūnas) iekšējais konflikts un šo abu saistīto procesu asākās izpausmes tā saukto Kalendāra nemieru laikā, kas norisinājās laikā no 1584. līdz 1589. gadam. Tieši Vīkena hronikas materiālus saviem vēsturiskajiem dēku romāniem "Dumpīgā Rīga" un "Trīs vella kalpi" izmantoja Arveds Mihelsons jeb Rutku Tēvs.

Hronika saglabājusies 44 norakstos (LVVA 4038. f., 2. apr. 165. u.c. lietas), turklāt pastāv 11 šīs hronikas turpinājumi (pēdējais – līdz 1775. g.), tomēr līdz šim nav tikusi izdota, izņemot atsevišķu fragmentu publikācijas.

Literatūra par šo tēmu

Mārīte Jakovļeva. Vīkena hronika par Polijas karaļa Stefana Batorija uzturēšanos Rīgā. // Latvijas Arhīvi, 1994., 3, 42.–44. lpp.