Atšķirības starp "Feiereizens Arnolds" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arnolds Feiereizens''' (1868-1943) - vēsturnieks, Rīgas pilsētas arhivārs. | + | '''Arnolds Feiereizens''' (''Arnold Heinrich Feuereisen''; 1868-1943) - vēsturnieks, Rīgas pilsētas arhivārs. |
| − | Dzimis 1868. gada 23. jūlijā. 1887-1893 gados studējis Tērbatas (Tartu) universitātē. | + | Dzimis 1868. gada 23. jūlijā (4. augustā p.j.st.) Maskavā ģimnāzijas skolotāja Johanesa Feiereizena un viņa sievas Henrietes (dzim. Lākmane) ģimenē. Mācījās Tērbatas [[Ģimnāzija|ģimnāzijā]] (1879-1886), 1887-1893 gados studējis Tērbatas (Tartu) universitātē. 1898. gadā ieguvis vēstures maģistra zinātnisko grādu. 1902. gadā kļuva par Tērbatas pilsētas arhivāru, kopš 1907. gada 1. jūlija Rīgas pilsētas Vēstures arhīva arhivārs. Krievijas ķeizariskās arheologu biedrības korespondētājloceklis. Papildinājis savas zināšanas arhīvu studijās Tallinas, Lībekas, Maskavas vēlāk arī Vismāras, Hamburgas, Berlīnes un Kopenhāgenas arhīvos. No 1911. līdz 1939. gadam [[Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s (''Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga'') priekšsēdētājs. Eksperts Latvijas Pieminekļu aizsardzības likuma izstrādē, pastāvīgs Latvijas Kultūras fonda lietpratēju komisijas loceklis arheoloģiskos jautājumos. 1933. gada 4. augustā atlaists no darba Rīgas pilsētai pakļautajās iestādēs. 1939. gadā [[vācbaltiešu izceļošana|bija spiests atstāt Latviju]]. Miris Vācijā, Pozenē, 1943. gada 10. septembrī. |
[[Kategorija:Vēsturnieki]] | [[Kategorija:Vēsturnieki]] | ||
Versija, kas saglabāta 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 18.23
Arnolds Feiereizens (Arnold Heinrich Feuereisen; 1868-1943) - vēsturnieks, Rīgas pilsētas arhivārs.
Dzimis 1868. gada 23. jūlijā (4. augustā p.j.st.) Maskavā ģimnāzijas skolotāja Johanesa Feiereizena un viņa sievas Henrietes (dzim. Lākmane) ģimenē. Mācījās Tērbatas ģimnāzijā (1879-1886), 1887-1893 gados studējis Tērbatas (Tartu) universitātē. 1898. gadā ieguvis vēstures maģistra zinātnisko grādu. 1902. gadā kļuva par Tērbatas pilsētas arhivāru, kopš 1907. gada 1. jūlija Rīgas pilsētas Vēstures arhīva arhivārs. Krievijas ķeizariskās arheologu biedrības korespondētājloceklis. Papildinājis savas zināšanas arhīvu studijās Tallinas, Lībekas, Maskavas vēlāk arī Vismāras, Hamburgas, Berlīnes un Kopenhāgenas arhīvos. No 1911. līdz 1939. gadam Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga) priekšsēdētājs. Eksperts Latvijas Pieminekļu aizsardzības likuma izstrādē, pastāvīgs Latvijas Kultūras fonda lietpratēju komisijas loceklis arheoloģiskos jautājumos. 1933. gada 4. augustā atlaists no darba Rīgas pilsētai pakļautajās iestādēs. 1939. gadā bija spiests atstāt Latviju. Miris Vācijā, Pozenē, 1943. gada 10. septembrī.
