Atšķirības starp "Jakobīņu klubs" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article128197.html Значение слова "Якобинцы" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article128197.html Значение слова "Якобинцы" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://annuaire-fr.narod.ru/statji/Genife-2000.html Генифе П.Французская революция и Террор // Французский ежегодник 2000: 200 лет Французской революции 1789-1799 гг.: Итоги юбилея. - Эдиториал УРСС, Москва, 2000] | ||
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. decembris, plkst. 14.00
Jakobīņi jeb Konstitūcijas draugu klubs (fr. Club des Jacobins) - 1790. gada pavasarī Parīzē dominikāņu sv. Jēkaba klosterī Nacionālās sapulces Bretaņas deputātu frakcijas un to domubiedru nodibināts "Konstitūcijas draugu klubs" (vēlāk šo klubu tautā sāk dēvēt par jakobīņiem), kas pārauga par radikālu politisko grupējumu, kam bija ļoti liela ietekme uz Lielās franču revolūcijas gaitu. Par kluba pirmo prezidentu tika ievēlēts Robespjērs (Robespierre), tā labējo spārnu vadīja Dantons (Danton), bet kreisā spārna līderis bija Marats (Marat). Visos Parīzes kvartālos tika dibinātas jakobīņu kluba nodaļas, kas izvērsa aktīvu propagandu iedzīvotāju zemāko slāņu vidū. Šādas nodaļas dika dibinātas arī lielākajās departamentu pilsētās. Visās kluba nodaļās tika ievērota stingra disciplīna, konspirācija un pakļautība Parīzes centram. To darbībā vērojama precīza programma un mērķu apzināšanās kā arī visai lielu finansiālo līdzekļu esamība. Sev nepatīkamo Nacionālās sapulces lēmumu un deputātu kritizēšanai viņi aktīvi izmantoja kreiso presi (it sevišķi Marata rediģēto "Tautas draugs"). Klubs izveidoja ēnu parlamentu: veidoja komisijas, tāpat kā Nacionālā sapulce, pieņēma komisiju ziņojumus, pieņēma lēmumus, debatēja par tiem pašiem jautājumiem, kurus tai brīdī apsprieda Nacionālā sapulce utt. Savas debates un lēmumus tie publicēja kluba oficiozā. Pēc Nacionālās sapulces darbības izbeigšanas un konstitūcijas pieņemšanas 1791. gada Nacionālās likumdevēju sapulces vēlēšanās jakobīņi ieguva 250 mandātus. 1793. gada 31.05.-2.06. notikušā apvērsuma rezultātā jakobīņi ieguva vairākumu Nacionālajā konventā, savās rokās koncentrējot varu valstī un ieviešot diktatūru. Pēc 9. termidora apvērsuma, jakobīņu klubs tika slēgts.
