Atšķirības starp "Okupācija" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. janvāris, plkst. 13.34

Okupācija - burt. aizņemšana, ieņemšana, sagrābšana, polit. svešas valsts teritorijas ieņemšana ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem. "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešas armijas varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants).

Okupācijas režīms - Belligerent occupation

To skaidro Ženēvas 1949. gada 12. augusta IV Konvencijas par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā III nodaļa:

• "Konvencijas aizsargājamām personām, kas artrodas okupējamā teritorijā, nekādā gadījumā un veidā neatņems šīs Konvencijas sniegtās priekšrocības..., ne sakarā ar šīs teritorijas okupāciju..., ne sakarā ar to, ka okupējusī valsts anektējusi visu vai daļu okupētās teritorijas." (47. p.)
• "Pēc jebkuriem motīviem aizliegta aizsargājamo personu izdzīšana no okupētās teritorijas, kā arī deportācija no okupētās teritorijas uz okupējušās valsts teritoriju vai uz jekuras citas valsts teritoriju, neraugoties uz to, vai tās ir okupētas vai ne." (49. p.)
• "Okupējošā valsts nedrīkst deportēt un pārvietot savu civiliedzīvotāju daļu uz okupēto teritoriju." (49. p.)
• Aizsargājamās personas nedrīkst piespiest izpildīt jebkādu darbu, kas saistīts ar līdzdalību militārajās operācijās. Šīs personas nedrīkst arī mobilizēt vai iesaistīt pusmilitāros darbos. (52. p.)
• Okupējošajai valstij aizliegts iznīcināt okupētās teritorijas iedzīvotāju privāto, sabiedrisko, kooperatīvo vai valsts īpašumu, ja tas nav saistīts ar absolūtu militāro nepieciešamību. Okupējošajai varai visiem iespējamiem līdzekļiem jāapgādā civiliedzīvotājus ar pārtiku un sanitārajiem materiāliem un jāgarantē slimnīcu, sanitāro un sabiedriskās higiēnas iestāžu darbs, ja okupētās teritorijas resursi nav pietiekami. (55. p.)
• Okupētās teritorijas krimināllikumi paliek spēkā arī okupācijas laikā, ja tie neapdraud okupējošās valsts drošību. Okupējošās valsts soda normas stājas spēkā tikai pēc to publikācijas vietējā valodā un novadīšanas līdz vietējo iedzīvotāju apziņai. Tiem nav atpakaļejoša spēka. (64.-65. p.)
• Okupējošā valsts nedrīkst pakļaut arestam, vajāšanai vai tiesai par rīcību, kas izdarīta, vai viedokli, kas izteikts pirms okupācijas vai tās īslaicīgas pārtraukšanas brīdī, izņemot kara likumu un paražu pārkāpšanu. (70. p.)
• Okupācijas teritorijā apsūdzētajiem jāatļauj visu parasto procesuālo tiesību aizsardzības izmantošanu. (70.-77. p.)

Ieteicamā literatūra

• Svešvārdu vārdnīca. - Rīga: Norden, 1996.
• Bojārs J. Starptautiskās tiesības. - Rīga, 451.-452. lpp.