Slepenā padome
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 26. maijs, plkst. 10.25, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
Slepenā padome (angl Privy council, vāc. Geheimer Rat, kr. Тайный совет), slepenā kolēģija, slepenais kabinets - monarha padomdevēja institūcija, kas sastāvēja no augstākajiem galma ierēdņiem, monarha favorītiem un uzticības personām vēlajos viduslaikos un jauno laiku sākumā, galvenokārt absolūtajās monarhjās. Bez valsts pārvaldes jautājumiem Slepenās padomes kompetencē bija arī svarīgākās tieslietas, piemēram, valsts nodevība, naudas viltošana u.c. Dažās valstīs no Slepenās padomes izveidojās Ministru kabinets, bet citās, piemēram Lielbritānijā, saglabājusies līdz mūsu dienām (Her Majesty's Most Honourable Privy Council).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp.
- Privy Council. Encyclopædia Britannica. / 11th ed. - Cambridge University Press, London, 1911
- Voigt Stefan, Michael Ebeling und Lorenz Blume. Improving Credibility by Delegating Judicial Competence - the Case of the Judicial Committee of the Privy Council. Erschienen. // Journal of Development Economics, Vol. 82 (2007), Heft 2, S. 348-373.
- Александренко В. Английский тайный совет и его история. Том 1. Часть первая, От начала XIII ст. до смерти Генриха VIII. - Изд-е Л. Ф. Пантелеева, Петербург, 1888
