Gerontokrātija

Gerontokrātija (no sengr. γέρων, gerōn - "vecs" + κράτος, kratos - "vara") - valsts pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem sabiedrības pārstāvjiem, pamatojot ar to, ka vecajiem ir liela dzīves pieredze un tie nepieņem lēmumus mirkļa emociju iespaidā. Plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu kā organizācijas tipa veidošanās laikā. Šaurākā nozīmē par gerontokrātiju dēvē valsts pārvaldi Spartā u.c. Helladas polisās. Visjaunākajos laikos žurnālistikā dažkārt par gerontokrātiju dēvē valstis, kuru vadošo politiķu lielākā daļa ir veci (piemēram, PSRS), vai citas sabiedriskās struktūras (piemēram, Francijas armiju XIX–XX gs. mijā, kurā gandrīz visi augstākie virsnieki bija vecāki par 60 gadiem).

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 87. lpp.