Flīģeladjutants

Austrijas armijas flīģeladjutanta uniforma 1798. gadā

Flīģeladjutants (vāc. Flugeladjutant, kr. флигель-адъютант) - XVIII-XIX gs. dienesta pakāpe monarhiju armijā jaunajos laikos, No "Flugel" - "spārns" un "Adjutat" - "adjutants". Augstākā karavadoņa - monarha, feldmaršala vai ģenerālisumusa, - adjutants.

• Krievijas impērijā pakāpe armijā un galmā kopš 1711. gada: ģenerālfeldmaršala flīģeladjutants, rangu tabulā IX kategorija (atbilstošs armijas kapteiņa pakāpei). 1713. gadā ieviesa imperatora flīģeladjutanta pakāpi. Pētera III laikā flīģeladjutantu rangā pielīdzināja armijas pulkvedim. XVIII gs. beigās statusu pārstāj saistīt ar konkrētu adjutanta pienākumu pildīšanu un tas kļūst par goda pakāpi. Īpaša flīģeladjutantu privilēģija bija iespēja tapt paaugstinātiem dienesta pakāpē, neraugoties uz vakancēm. Ar 1797. gada ukazu tika noteikts, ka flīģeladjutanta pakāpi var piešķirt tikai tiem virsniekiem, kuri rangu tabulā ir zemāk par IV kategoriju, t.i. kļūstot par ģenerāli, virsnieks zaudēja tiesības saukties par flīģeladjutantu, taču varēja pretendēt arī uz ģenerāladjutanta (генерал-адъютант) nosaukumu. XIX gs. sākumā radās jēdziens "viņa imperatoriskās augstības svīta", kurā ietilpa visi flīģeladjutanti un ģenerāladjutanti. Svītā ietilpstošo virsnieku skaits mainījās, atkarībā no konkrētā imperatora prasībām (1914. gadā Svītā bija 56 flīģeladjutanti). To pienākumos ietilpa īpašu imperatora rīkojumu izpilde, lielāko tiesu ārpus galvaspilsētas (rekrutēšanas uzraudzība, zemnieku nemieru iemeslu izmeklēšana utt.), ārvalstu "augstāko personu" kā arī militāro delegāciju sagaidīšana un pavadīšana, piedalīšanās parādēs un skatēs, kur klāt ir arī imperators, dežūras imperatora rezidencē vai ceremonijās ar tā piedalīšanos ārpus rezidences. T.s. dežūras izpaudās kā imperatora informēšana par personām, kas ieradušās uz kopējo audienci, kārtības uzraudzīšana oficiālo ziņojumu imperatoram laikā, imperatora pavadīšana parādēs, skatēs u.c. publiskās iziešanās (piemēram, teātra vai operas apmeklējums). Pāvila I valdīšanas laika beigu posmā flīģeladjutantu uniformas papildināja ar sudraba uzšuvēm uz krūtīm, apkakles, piedurkņu un kabatu atlokiem. 1802. gadā flīģeladjutantu armijas uniforma tika papildināta ar īpašu Svītas mundieri: tumši zaļš audums ar sarkanu apkakli un aplocēm, izšūtām ar sudrabu, un akselbanti uz labā pleca. Papildus vēl bija baltas bikses un botforti, kā arī trīsstūrene. 1807. gadā visi Svītas locekļi saņēma epoleti uz kreisā pleca, bet kopš 1815. gada - uz abiem pleciem epoletes ar imperatora monogrammu uz tām (monogramma uz parastās uniformas uzplečiem vai Svītas uniformas epoletēm kļuva par piederības Svītai pamatpazīmi). 1814.-1817. gados Svītas mundieris kļūst vienrindu un papildinās ar apkakles, atloču un malu apkantējumu. 1847. gadā trīsstūrenesvietā tika ieviesta kaska ar baltu sultānu. 1855. gadā atkal bija divrindu mundieri, tagad ar zaļām cieši apspīlētām biksēm, kurām kājas ārmalā uzšūti lampasi. 1873. gadā tās nomainīja ar melnām čakčirām un dubultlampasiem (baltās reitūzes saglabājās tikai saviesīgiem pasākumiem). 1862. gadā kaskas vietā ieviesa baltas naģenes ar apkantējumu un baltu sultānu priekšā, bet 1873. gadā tās atkal nomainīja kaskas (bez sultāna). 1882. gadā visai Svītai nomainīja uniformas pret zābakos sabāžamām zilām šarovarām ar sarkaniem dubultlampasiem gar kājas ārpusi.

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Флигель-адъютант" в Большой Советской Энциклопедии
• Флигель-адъютант - Толковый словарь русского языка (Ожегов С., Шведова Н)
• Шепелев Л.Е. Свитские звания и мундиры. / Военные и свитские титулы и мундиры.
• Веремеев Ю. Свитские звания 1711-1917 гг. / Таблицы воинских званий Русской Армии
• Летин С.А. Свита императрицы Екатерины II и внешние атрибуты военно-придворных должностей в 1762 – 1796 гг.