Cenzors
Cenzors (lat. censor no censeo - "aprakstu, vērtēju") - atkarībā no konteksta: 1. Maģistrāts Senajā Romā, kurš noteica pilsoņu mantas cenzu, uzraudzīja pilsoņu dzīvesveidu, papildināja senatoru un jātnieku reģistrus, pārraudzīja publiskās ēkas un valsts īpašumu kā tādu, iznomāja valsts zemes, uzraudzīja nodokļu piemērošanu un valsts finanses. Kā amats parādās kopš V gs.p.m.ē. vidus, kad komīcijā reizi 5 gados ievēlēja 2 cenzorus. Lielāko tiesu cenzori savus pienākumus pildīja 18 mēnešus (pēc tam tos pārņēma viti maģistrāti, visbiežāk konsuli). Sākot ar 339. g.p.m.ē. likums noteica, ka vismaz vienam cenzoram jābūt ievēlētam no plebeju vidus. Vairākkārt šis maģistrāts likvidēts (81. g.p.m.ē. - tika atjaunots 70. g.p.m.ē.; vēlreiz 46. g.p.m.ē. - atjaunots 27. g.p.m.ē.). Sākot ar I gs.p.m.ē. cenzorus sāka ievēlēt aizvien neregulārāk. principāta laika sākumā cenzora funkcijas pildīja princeps, vēlāk tās nonāca valsts ierēdņu kompetencē. 2. Valsts ierēdnis, kurš uzrauga - cenzē (cenzūra), - kādas publiskās sfēras jomā publiskojamo informāciju (grāmatas, presi, audiovizuālos masu medijus, informāciju internetā utt.), vai tā atbilst valsts ideoloģijas nostājai, neatbilstības gadījumā liekot izņemt informāciju no publiskās aprites. Jaunākajos laikos lielākajā daļa valstu cenzūra oficiāli nepastāv un cenzoru funkcijas veic citi ierēdņi (piemēram, PSRS tāda valsts institūcija kā Glavļits) kā arī brīvprātīgie ziņotāji no valsts iedzīvotāju vidus.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 93. lpp.
- Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne, Rīga, 1977.
- Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001.
- Cenzūra un cenzori latviešu grāmatniecībā līdz 1918. gadam. / Limane, Lilija (sast.), Apinis, Aleksejs (red.). - LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa, Rīga, 2004. ISBN 9984–607–57–7
- Corey Brennan T. The Praetorship in the Roman Republic. - Oxford, 2000, ISBN 0-19-511459-0
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
- Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
- Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986
- Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
- Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
- Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
- Wolfgang Kunkel, Roland Wittmann. Die Magistratur. - München, 1995; ISBN 3-406-33827-5
- Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91
- Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.
Resursi internetā par šo tēmu
- Citāti no romiešu pilsoņu karu perioda literatūras - liis.lv
- Citāti no romiešu II-III gs. literatūras - liis.lv
- Tretjuka R. Romiešu tiesības (lekciju kurss - konspekts un kontroluzdevumi) (.doc)
- Izvilkums no Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieka V. Jaunzema atskaites par viņa vadītās iestādes darbību 1948. gadā.
- Zirnis E. Cenzūra.
- Jelgavas cenzora fonda kartiņa LVVA
