Poļu īpašvārdu atveidošana

Poļu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā. Poļu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Atveidojot citu pasaules reģionu poļu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.

Poļu alfabēts

Poļu alfabēts sastāv no 32 latīņu alfabēta grafēmām:

A Ą B C Ć D E Ę F G H I J K L Ł M N Ń O Ó P R S Ś T U W Y Z Ź Ż

Fonētiskās atveidošanas tabula

Līdzskaņu dubultošanās, tiek saglabāta vienīgi līdzskaņiem ll, łł, mm, nn, rr.

Poļu alfabēta burts	Fonēma (IPA)	Atveidošana latviski	Piemērs poļu valodā	Piemērs latviešu valodā	Piezīmes
A a	[a]	a	Andrychów	Andrihova
Ą ą	[ɔɰ̃]	om on	Dąbrowa Górnicza Zbąszyń	Dombrova Gurniča Zbonšiņa	Pirms b, p. Citos gadījumos.
B b	[b], [bʲ]	b	Biały Bór	Bjali Bora
C c	[ts], [tɕ]	c	Ciężkowice	Cenžkovice
Ć ć	[tɕ]	c	Ćmielów	Cmelova
Ch ch	[x]	h	Chodzież	Hodzeža
Cz cz	[t͡ʂ]	č	Czeladź	Čeladza
D d	[d]	d	Dobrzyń nad Wisłą	Dobžiņa pie Vislas
Dz dz	[dz]	dz	Działoszyn	Dzjalošina
Dź dź	[dʑ]	dz	Czeladź	Čeladza
Dż dż	[dʒ]	dž	Drążdżewo	Dronždževo
E e	[ɛ]	e	Elbląg	Elblonga
Ę ę	[ɛɰ̃]	em eņ en	Dęblin Będzin Ślęza	Demblina Beņdzina Šlenza	Pirms b, p. Pirms dzi, ci. Pārējos gadījumos
F f	[f]	f	Frombork	Fromborka
G g	[g]	g	Głogówek	Glogoveka
H h	[x], [ɦ]	h	Hrubieszów	Hrubešova
I i	[i] [ʲ]	i j neatveido  neatveido	Gubin Grudziądz Bieszczady Kielce	Gubina Grudzjondza Beščadi Kelce	Pirms līdzkaņa, galotnē (vietvārdiem). Starp līdzskaņiem b, c, dz, f, m, p, r, s, w, z un patskaņiem a, o, u. Starp līdzskaņiem b, c, dz, f, m, p, r, s, w, z un patskani e. Starp līdzskaņiem g, k, n un patskaņiem.
J j	[j]	j	Jeziorany	Jezjorani
K k	[k]	k	Kietrz	Ketša
L l	[l]	l	Lądek-Zdrój	Londeka-Zdroja
Ł ł	[w], [ɫ]	l	Łęczyca	Lenčica
M m	[m]	m	Maków Mazowiecki	Makova Mazovecka
N n	[n], [ŋ], [ɲ]	n ņ	Nakło nad Notecią Nisko	Naklo pie Notecas Ņisko	Pirms i.
Ń ń	[ɲ]	ņ	Moryń	Moriņa
O o	[ɔ]	o	Olsztyn	Olština
Ó ó	[u]	u o	Lwówek Łuków	Lvuveka Lukova	Pēdējā zilbē.
P p	[p]	p	Piekary Śląskie	Pekari Slonski
R r	[r]	r	Rejowiec Fabryczny	Rejoveca Fabrična
Rz rz	[ʂ], [ʐ]	š ž	Wieprz Rzeszów	Vepša Žešova	Aiz p, t, k, ch. Pārējos gadījumos.
S s	[s]	s	Stary Sącz	Stari Sonča
Ś ś	[ɕ]	s	Ślesin	Slesina
Sz sz	[ʂ]	š	Szprotawa	Šprotava
T t	[t]	t	Trzebiatów	Tšebjatova
U u	[u]	u	Ustrzyki Dolne	Ustšiki Dolne
W w	[v]	v	Wągrowiec	Vongroveca
Y y	[ɨ]	i j	Wyszków Nowowieyski	Viškova Novovejskis	Personvārdos pēc patskaņa.
Z z	[z]	z	Zagórów	Zagurova
Ź ź	[ʑ]	z	Wąbrzeźno	Vombžezno
Ż ż	[ʐ]	ž	Żnin	Žņina

Vietvārdu atveidošana

Poļu valodas viedvārdi atveidojami pakārtoti tiem atbilstošajiem nomenklatūras vārdiem:

• Apdzīvoto vietu nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē vajadzības gadījumā pievienojot galotni "-a": Ropczyce - Ropčice, Stalowa Wola - Stalova Vola, Tuliszków - Tuliškova;
• Apdzīvoto vietu nosaukumi ar galotni "-o" atveidojami nelokāmi: Sławno - Slavno;
• Apdzīvoto vietu nosaukumi ar galotni "-i", "-y" atveidojami kā vīriešu dzimtes daudzskaitļnieki: Tychi - Tihi, Błaszki - Blaški;
• Upju nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē vajadzības gadījumā pievienojot galotni "-a": Warta - Varta, Bóbr - Bobra;
• Ezeru nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē vajadzības gadījumā pievienojot galotni "-s". Nomenklatūras vārds "ezers" pievienojams tikai nosaukumiem, kam tas ir oriģinālā: Śniardwy - Sņardvijs, Jeziorak - Jezjoraks, Jezioro Rajgrodzkie - Rajgrodas ezers;
• Kalnu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē vajadzības gadījumā pievienojot galotni "-s". Nomenklatūras vārds "kalns" pievienojams tikai nosaukumiem, kam tas ir oriģinālā: Wielki Dział - Velki Dzjals, Śnieżka - Sņežka, Sowie Góry - Sove Guri/Soves kalni, Pogórze - Poguže (kalnu grēda)
• Ezeru un kalnu nosaukumus, kuri beidzas ar patskani "-a", "-e", var atveidot divējādi:

• atstājot oriģinālo galotni un lietojot kā vīriešu dzimtes 4. un 5. deklinācijas vārdus: Lubie - Lube (ezers), Świnica - Sviņica (kalns),
• pievienojot lokāmu galotni un nomenklatūras vārdu: Lubie - Lubes ezers, Świnica - Sviņicas kalns.

Salikto nosaukumu atveidošana

• Ja vārdkopa sastāv no diviem vārdiem, kas savienoti ar defisi un atrodas sakārtojuma attieksmē, tad katrs vārds atveidojams atbilstoši un defise saglabājama: Boguszów-Gorce - Bogušova-Gorce.
• Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem, no kuriem pirmais ir pakārtojuma attieksmē un abi beidzas ar patskaņiem, vārdus atveido atsevišķi un pirmais ir nelokāmā formā: Dąbrowa Górnicza - Dombrova Gurņiča - Dombrova Gurņičas (ģen.);
• Ja nosaukums sastāv no no divām daļām, no kuriem otrā ir pakārtojumu norādoša, otro daļu atveido pakārtojot pirmajai un loka abas: Grodzisk Mazowiecki - Grodziska Mazovecka - Grodziskas Mazoveckas (ģen.);
• Ja nosaukums sastāv no divām daļām, no kuriem otrā ir pakārtojumu norādoša, bet pirmais nelokāms, otro vārdu atveido patstāvīgi: Nowe Miasto Lubawskie - Nove Mjasto Lubavske - Nove Mesto Lubavskes (ģen.);
• Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem sakārtojuma attieksmē, vai arī otrais vārds ir pakārtojuma attieksmē un pirmais beidzas ar līdzskani, pēc atveidošanas vārdus apvieno: Sasek Wielki - Sasekvelki (ezers).
• Ja nosaukums sastāv no vairākiem vārdiem, starp kuriem ir saiklis "nad", pirmo vārdu atveido atsevišķi un lokāmu (izņemot nekatrās dzimtes un daudzskaitļniekus), saikli tulko, bet pārvaldāmo vārdu atveido pēc oriģinālā objekta nosaukuma locījumā atkarībā no saikļa: Dobrzyń nad Wisłą - Dobžiņa pie Vislas.

Atveidojot pakārtotus ģeogrāfiskos nosaukumus latviskā forma veidojama no galvenā vārda nominatīva formas tam attiecīgi piekārtojot nomenklatūras vārdu: Jezioro Charzykowskie - Charzykowy (ciems, no kura darināts ezera nosaukums) - Hažikovu ezers.

Poļu valodas nomenklatūras vārdus tulko, ja tie pēc savas nozīmes sakrīt ar latviešu valodas nomenklatūras vārdu un ir atbilstīgi objekta nomenklatūrai: Sowie Góry - Sove Guri/Soves kalni, Tarnowskie Góry - Tarnovske Guri (pilsēta).

Dzimte

Poļu valodas īpašvārdiem dzimte piešķirama vadoties pēc nomenklatūras vārda dzimtes:

• Apdzīvoto vietu, upju u.c. nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē pievienojot vajadzības gadījumā pievienojot galotni "-a": Września - Vžesņa, Wieprz - Vepša;
• Kā vīriešu dzimtes daudzskaitļnieki atveidojami apdzīvoto vietu nosaukumi ar galotni "-i", "-y": Puławy - Pulavi, Mońki - Moņki;
• Kalnu, ezeru u.c. nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē: Bytyń - Bitiņs (ezers), Kościelec - Koscelecs (kalns);
• Kalnu un ezeru nosaukumi, kuri beidzas ar patskani "-a", "-e", atveidojami divējādi:

• atstājot oriģinālo galotni un lietojot kā vīriešu dzimtes 4. un 5. deklinācijas vārdus: Lubie - Lube (ezers), Świnica - Sviņica (kalns),
• pievienojot lokāmu galotni un nomenklatūras vārdu: Lubie - Lubes ezers, Świnica - Sviņicas kalns.

• Nosaukumi ar galotni "-o" latviešu valodā atveidojami nelokāmi Choszczno - Hoščno.

Deklinācija

• Pēc I deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskajā atveidojumā ir galotne "-s": Liwocz - Livočs (kalns);
• Pēc I deklinācijas daudzskaitļa formu parauga lokāmi tie nosaukumi, kas beidzas ar "-i", "-y": Puławy - Pulavi;
• Pēc II deklinācijas vārda "viesis" parauga lokāmi vīriešu uzvārdi ar izskaņām "-ski", "-cki", "-dzki": Palczowski - Palčovskis, Bronowicki - Bronovickis;
• Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi vīriešu un sieviešu dzimtes vārdi, kas latviskā atveidojumā beidzas ar "-a": Świnica - Sviņica (kalns), Szkwa - Škva.
• Pēc V deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskajā atveidojumā ir galotne "-e": Międzylesie - Mendzilese, Dąbie - Dombe (ezers).

Nav lokāmi ģeogrāfiskie nosaukumi, kas atdarināmi ar galotni "-o": Łebsko - Lebsko (ezers), Rogoźno - Rogozno'.

IPA - Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Avots

• Staltmane V., Birzvalka I. Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā. - Rīga: Zinātne, 1998., ISBN 579661200X