Boētijs
Anīcijs Manlijs Severīns jeb Boētijs (~470.-524.) – politiķis, filosofs neoplatoniķis. Dzimis ap 470.(475.) gadu Rietumromas impērijā, Romā, visai ietekmīgajā Anīciju dzimtā. Izglītojies Atēnās. Veidojis veiksmīgu politisko karjeru, 508. vai 510. gadā bijis konsuls, ostgotu valdnieka Teodoriha padomnieks. Uzdrošinājās aizstāvēt valsts nodevībā apsūdzēto senatoru Albīnu, kā rezultātā pats tika apsūdzēts valsts nodevībā un 524. gadā kopā ar savu sievastēvu Simmahu abi Pavijā sodīti ar nāvi. Ideju ziņā formāli neoplatoniķis, bet faktiski eklektiķis, kam raksturīga tendence uz eksaktajām zinātnēm, bet morāles sfērā - stoicisms. Tulkoja un interpretēja Aristoteļa darbus par loģiku (vairāki viņa tulkojumi tiek uzskatīti par viltojumiem), kā arī Porfirija "Ievadu Aristoteļa kategorijās", Eiklidu, Nīkomaha "Aritmētikas pamatus". Viņa darbi dominēja agro viduslaiku intelektuālajā vidē, to ļoti ietekmējot, pirms citus antīko filosofu darbus nesāka tulkot un skaidrot arābu un ebreju domātāji. Viņa darbi par loģiku tika izmantoti gandrīz kā vienīgā mācību literatūra visus agros viduslaikus, kas visai bieži ļauj Boētiju dēvēt par sholastikas radītāju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā, sarakstījis traktātu "Filosofa mierinājums" (De consolatione philosophiae), kas ar savu saturu un pasniegšanas veidu kā paties šedevrs atstāja milzu iespaidu uz visu turpmāko filosofiju Rietumeiropā.
Darbi:
- De syllogisme categorico
- De syllogismo hypothetico
- De definitione
- De differentiis topicis
- De musica
- De consolatione philosophiae
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 52. lpp.
- Narkevičs E. Par vēstulēm. // Rīgas Laiks. Nr.5 2003, maijs 6.-7.lpp. ISSN 1407-1622
- Bergstedt. De vita et scriptis Boethii. - Upsala, 1842
