201. Latvijas strēlnieku divīzija
| 200px | |
| nodibināta | 03.08.1941. |
| komandieri |
|
| vienības |
|
| izformēta | 25.10.1942. |
201. Latvijas strēlnieku divīzija (kr. 201-я стрелковая Латвийская дивизия) - Sarkanās armijas karaspēka daļa 2. Pasaules kara laikā, kurā pamatā dienēja latvieši (pirmā vienība SA, kas nokomplektēta pēc nacionālās piederības principa). Izveidota 03.08.1941.[1] Gorkijā (divizijas numerācija ņemta no 1941. gada maijā izformētās 201. strēlnieku divizijas). Sākotnējā komplektācijā bija aptuveni 10 000 karavīru, 70% bija no Latvijas teritorijas līdz ar Sarkanās armijas daļām atkāpušies, no kuriem aptuveni 90% veidoja Latvijas Republikas (uz to brīdi LPSR) pilsoņi (51% latvieši, 26% krievi, 17% ebreji, 3% poļi, 6% citi). Tika dēvēta gan par „latviešu“, gan „Latvijas“, līdz 1941. gada oktobrī oficiāli nodēvēta par "201. Latvijas strēlnieku divīziju", Krievijas historiogrāfijā dažkārt dēvētu par "pirmā formējuma" (201-я стрелковая дивизия 1-го формирования), lai nošķirtu no divizijas ar tādu pašu numuru, ko izveidoja pēc šīs karaspēka daļas pārformēšanas (t.s. Gatčinas divīzija - 201-я Гатчинская). Gorohovecas nometnē bāzējās 1. atsevišķais latviešu rezerves pulks, kurā apmācību izgāja aptuveni 33 000 karavīru, kurus pakāpeniski nosūtīja uz 201. divīziju, papildinot tās personālsastāvu pēc zaudējumiem kaujās. 33. armijas sastāvā dīvīzija 4.12.1941. tika iesaistīta kaujās Piemaskavas frontes iecirknī (dienvidrietumos no Maskavas) jau 1941. gada decembrī. 1. triecienarmijas sastāvā piedalījās 1942. gada pavasara un vasaras kaujās pie Staraja Rusas un Demjanskas, kur atzīmēti divīzijas nopelni vērmahta spēku ielenkšanā t.s. Demjanskas katlā (Демянский котел). Vairāk nekā 200 karavīru tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām (Maskavas-Kijevas dzelzceļa līnijas 75. kilometrā par godu divīzijai vēlāk tika nosaukta dzelzceļa stacija “Латышская”, turpat atrodas piemineklis un kritušo divīzijas karavīru brāļu kapi). Par izcilību kaujās pie Staraja Rusas, 25.10.1942. to pārformēja, piešķirot "43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas" (43-я гвардейская латышская стрелковая дивизия) nosaukumu.
Pakļauta:
- 01.10.1941. Maskavas kara apgabals (Московский военный округ)
- 5.12.1941.-10.01.1942. Rietumu frontes 33. armija (Западный фронт, 33-я армия)
- 02.02.1942.-15.10.1942. Ziemeļrietumu frontes 1. triecienarmija (Северо-Западный фронт, 1-я ударная армия)
- Ziemeļrietumu fronte, štāba pakļautība (Северо-Западный фронт, фронтовое подчинение)
- 3. rezerves armija, Augstākā virspavēlnieka mītnes pakļautība (Ставка ВГК, 3-я резервная армия)
Satura rādītājs
Galerija
karavīrs Viesturs Zulters, 1941. gada aprīlis
12.12.1941.-13.09.1942. kritušo saraksta fragments
piemineklis kritušajiem latviešu karavīriem brāļu kapos Narofominskā
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Решение Государственного Комитета Обороны № 383 от 3 августа 1941 года
Literatūra
- Strods H. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Rīga, 2007.
- Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110
Resursi internetā par šo tēmu
- Neiburgs U. Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas.
- Neiburgs U. Pret savu gribu sarkanajā armijā.
- Pormals J. 24. teritoriālais korpuss – latvieši Sarkanajā armijā
- Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem.
