Teokrātija

Teokrātija (gr. Theos - Dievs, kratos - vara) - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā garīdzniecība, pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c.

Komentāri

Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, Rīgas arhibīskapiju vadīja [[Bīskaps|arhibīskaps un domkungi, taču teritorijas sizerens bija Vācu nācijas Sv. Romas impērijas imperators, t.i. tā bija klasisks feodāls valstisks veidojums.

Ieteicamā literatūra

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.