Talants
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 26. augusts, plkst. 14.10, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
Talants (sengr. τάλαντον - tálanton, lat. talentum - burt. "svars") - svara mērs un maksas vienība senajā Levantē, Helladā, Mezopotāmijā u.c. Vidusjūras baseina zemēs antīkajā periodā. Atkarībā no konteksta:
- Svara mērs - lielākā svara mērvienība hellēņu zemēs, svārstījās no 25 līdz 60 kg. Pieminējis jau Homērs, aprakstot zelta svēršanu. Viņa laika hellēņu talants atbilda Babilonijas lielajam zelta siklam, t.i. 16,8 kg, bet pustalants attiecīgi - 8,4 kg. Knosas pils izrakumos atrastais vara talants sver 52 kg (vara plāksne izklātas vēršādas formā). V gs.p.m.ē. talants ir gan svara, gan maksājumu vienība 26,2 kg svarā (svara etalons pa laikam mainījās, atkarībā no dārgmetālu tirgus vērtības, piemēram, lielais talants - 60,4 kg, mazais basileja talants - 30,2 kg, bet Solona reformas noteica 36,156 kg). Atikas sudraba talants bija 26,196 kg, feniķiešu sudraba talants - 43,59 kg, senebreju talants - 44,8 kg, persiešu zelta talants - 25,2 kg (sudraba - 33,65 kg, tirdzniecības - 30,24 kg), Maķedonijas lielvalstī 1 talants - 25,902 kg zelta. Romā 1 talants atbilda ūdens tilpumam vienā standarta amforā, t.i. 26,027 litriem.
- Naudas vienība hellēņu zemēs (vērtība atkarīga no vietas un laika). Atēnās V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais Atikas talants (26,2 kg sudraba) = 60 minas, jeb 6000 drahmas (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 oboli).
Literatūra par šo tēmu
- Tyll Kroha. Münzen sammeln. Ein Handbuch für Sammler und Liebhaber. - Klinkhardt & Biermann: München 1985, ISBN 3-7814-0249-5
