Kabē Etjēns

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 11. septembris, plkst. 09.22, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Etjēns Kabē

Etjēns Kabē (Étienne Cabet, 1788.-1856.) - utopiskais sociālists, publicists.

Dzimis 1788. gada 1. janvārī Dižonā (Dijon), Francijas karalistē, strādnieku ģimenē. Guvis pamatizglītību, pēc tam studējis jurisprudenci Dižonas universitātē, kur ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu. Iztiku pelnījis kā advokāts. T.s. Napoleona simts dienu (20.03.-22.06.1815.) laikā bijis viens no burgundiešu zemessardzes organizētājiem (pēc Burbonu restaurācijas šī iemesla dēļ kādu laiku viņam tika liegts nodarboties ar advokāta praksi). Bija slepenās karbonāru biedrības loceklis. Piedalījās 1830. gada revolūcijā Francijā. Kādu laiku bijis ģenerālprokurors Korsikā, pēc tam Šotdūras (Côte-d'Or) deputāts Likumdošanas korpusa apakšpalātā. Aktīvi publicējies, populārs ar saviem asi satīriskajiem politiskajiem pamfletiem žurnālā Le Populaire, kuru dēļ vairākkārt iesūdzēts tiesā. 1834. gadā aizbēdzis uz Lielbritāniju, lai izvairītos no tiesas piespriestā 2 gadu ieslodzījuma, kur nodarbojās ar propagandiski vēsturisku sacerējumu rakstīšanu. Savā fantastikas romānā "Ceļojums uz Ikariju" (Voyage en Icarie jeb pilnā nosaukumā Voyages et aventures de Lord William Carisdall en Icarie, 1839.) centās pierādīt sociālistiskās sabiedrības teorētiskās priekšrocības. 1839. gadā atgriezās Parīzē un 1841. gadā atjaunoja Le Populaire, kurā pats aktīvi publicējās. 1847. gadā nopirka rančo "Cross Timber" Teksasā pie Redriveras upes (Red River), Ziemeļamerikā, un 1848. gadā izveidoja tur komunistu komūnu "Ikarija" (sākotnēji 69 kolonisti). Pēc gada komūna (komūnā bija jau 280 vīrieši, 74 sievietes un 64 bērni) pārcēlās uz Novou (Nauvoo), ASV Ilinoisas pavalstī (mūsdienās Corning, Iowa), un sasniedza zināmu uzplaukumu (beidza pastāvēt 1898. gadā). 1850. gadā atgriezās Francijā, panākot apelācijas tiesu, kas viņu pilnībā attaisnoja, taču pēc 1851. gada apvērsuma bēga uz ASV. Nonācis konfliktā ar pārējiem komūnas locekļiem, tika no tās padzīts. Miris 1856. gada 9. novembrī Sentluisā (St. Louis), Misūri pavalstī.

Savos politiskajos uzskatos noraidīja bruņotas revolūcijas nepieciešamību uzskatot, ka auglīgāka būs sociālistisko ideju propaganda un pakāpenisku sociāli taisnīgu reformu panākšana. Filosofiskajos uzskatos apvienoja XVII gs. racionālismu ar tendenci uz misticismu, konkrēti, uz platonismu un neoplatonismu.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 189. lpp.

  • Этьен Кабе. Путешествие в Икарию. - Издательство Академии наук СССР: Москва, 1948 - 658 стр.
  • Ревякин А.В. Проекты социальных экспериментов Э. Кабе. // История социалистических учений. - Москва, 1989
  • Ревякин А.В. Великая французская революция и утопический коммунизм Этьена Кабе. // История социалистических учений. - Москва, 1990

Resursi internetā par šo tēmu