Arheoloģija

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 1. oktobris, plkst. 10.23, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
LU Vēstures un filozofijas fakultātes studentu prakse - arheoloģiskie izrakumi Mežītes pilskalnā un tā apkaimē 2008. gadā. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs.

Arheoloģija (no sengr. ἀρχαῖος - archaios, "sens", un λόγος - logos, "vārds"; angl. archaeology, kr. aрхеология) - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta cilvēku sabiedrības vēsturi pēc dažādiem priekšmetiem (darba rīkiem, mājsaimniecības piederumiem, ieročiem, mājokļiem, apmetnēm, nocietinājumiem, kapulaukiem, vrakiem utt.); pamatmetode ir izrakumi. Kā zinātnes disciplīna izveidojās XVIII-XIX gs. mijā Rietumeiropā.

Zemūdens arheoloģija – pēta arheoloģiskus pieminekļus, kas atrodas zem ūdens (jūrās, upēs, ezeros). Pie zemūdens arheoloģijas izpētes objektiem pieder nogrimuši kuģi, senas dzīvesvietas, kapulauki, kas nokļuvuši zem ūdens zemestrīču, kā arī ūdenstilpju krastu mainīšanās rezultātā. Zemūdens arheoloģija radās XX gadsimta sākumā. Sākotnēji darbu zem ūdens veica ūdenslīdēji, kopš XX gadsimta vidus to veic galvenokārt speciālisti arheologi vienkāršota tipa ūdenslīdēja tērpos. Latvijā zemūdens arheoloģiskie pētījumi veikti Vilkmuižas ezerā.

Eksperimentālā arheoloģija ir arheoloģiskās izpētes apakšnozare, kas izmanto virkni dažādu metožu, paņēmienu, analīzes veidu un pieeju kontrolētā atdarinošā eksperimentā ar nolūku izvirzīt un pārbaudīt hipotēzes, kas balstītas uz arheoloģisko avotu materiālu. Eksperimentālās arheoloģijas produkts ir nevis priekšmets – uzceltais nams, pods utml., - bet gan informācija.

Skat. arī melnie arheologi

Literatūra

  • Bērziņš V., Dumpe B. Ēdiena eksperimentāla gatavošana, lietojot neolīta laika māla trauku rekonstrukcijas. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – Rīga, 2005 - Nr.1
  • Dumpe B. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku. // Arheoloģija un etnogrāfija XXI. – Rīga, 2003.
  • Apals J. Arheoloģiskie eksperimenti un rekonstrukcijas. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – Rīga, 1995. – Nr.2
  • Apals Jānis. Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā. - Rīga: Zinātne, 1986.
  • Arheoloģija un etnogrāfija : apcerējumi par Austrumlatvijas iedzīvotāju materiālās kultūras un dzīves veida vēsturi. / atb. red. S.Cimermanis. - Rīga: Zinātne, 1973.
  • Arheoloģija un etnogrāfija : apcerējumi par Latvijas materiālās un garīgās kultūras pieminekļu tipoloģiju un hronoloģiju. / atb. red. Ē.Murgēvičs. - Rīga: Zinātne, 1974.
  • Arheoloģija un etnogrāfija : apcerējumi par Latvijas iedzīvotāju darba un sadzīves tradīciju vēsturi. / sast. A.Bīrons. - Rīga: Zinātne, 1970.
  • Arheoloģija un etnogrāfija : apcerējumi par viduslaiku pilīm un pilsētām Latvijas teritorijā. / atb. red. Ē. Mugurēvičs. - Rīga: Zinātne, 1983.
  • Arheoloģija un etnogrāfija. / atb. red. A.Caune. - Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1996.
  • Arheoloģija un etnogrāfija : Latvijas Lauku apmetņu un to celtniecības vēstures problēmas 17.-20. gs. / atb. red. S.Cimermanis. - Rīga: Zinātne, 1979.
  • Bulletin of Experimental Archaeology No.8. – Southampton: Department of Adult Education, University of Southampton, 1987
  • Mathieu J. R. (ed.) Experimental Archeology, replicating past objects, behaviours and processes, BAR International Series 1035, 2002
  • Reynolds P. The Nature of Experiments in Archaeology // Hardings A.F. (ed.) Experiment and Design in Archaeology. – Oxford: Oxbow Books, 1999
  • Inside Latvian Archaeology / ed. O. W. Jensen, H. Karlsson, A. Vijups. – Göteborg, 1999. (Gotarc Series A, Vol. 2)
  • Авдусин Д. А. Археология СССР. — Москва, 1967
  • Авдусин Д. А. Археологические разведки и раскопки. — Москва, 1959
  • Монгайт А. Л. В поисках исчезнувших цивилизаций. — Москва, 1966
  • Блаватский В. Д. Античная полевая археология. — Москва, 1967
  • Малинова Р. Малина Я. Прыжок в прошлое. – Москва, 1988.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Arheoloģija&oldid=20955"