Sicīlijas karaliste

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 12. oktobris, plkst. 12.08, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Regnum Siciliae
150px
pastāv: 1130.-1282.
galvaspilsēta:
  • Palermo (1130.-1266.)
  • Neapole (1266.-1282.)
Otvilu dinastija:
  • Rožē I
  • Rožē II (1130.-1154.)
  • Gijoms I (1154.-1166.)
  • Gijoms II (1166.-1189.)
  • Tankreds (1190.-1194.)
  • Gijoms III (1194.)
Hoenštaufenu dinastija:
  • Henrihs I (1194.-1197.)
  • Fridrihs I (1197.-1212.)
  • Henrihs II (1212.-1217.)
  • Fridrihs I (1217.-1250 .)
  • Konrāds I (1250.-1254.)
  • Konrāds II (1254.-1258 .)
  • Manfreds (1258.-1266.)
Anžū dinastija:
  • Šarls (1266.-1282.)
200px

Sicīlijas karaliste - feodāla valsts normaņu iekarotajā Sicīlijas salā un Dienviditālijā XII-XIII gs. Karalisti izveidoja normaņi, grāfa Rožē vadībā 1060. gadā ieņemot musulmaņiem piederošo Palermo, bet līdz 1091. gadam visu Sicīliju, bet zemes Apenīnu pussalā ieguva 1137. gadā, kad Rožē II mantoja sava tēvoča Gijoma II (Guillaume d'Apulie), Apūlijas hercoga zemes un titulu. 1130. gada Ziemassvētkos Rožē II kronējās par karali. 1194. gadā karaliste iekļāvās Svētajā Romas impērijā. Uzplaukumu piedzīvoja laikā no 1197. līdz 1250. gadam. Pēc 1282. gada sacelšanās - t.s. Sicīlijas vakarēdiens, - Sicīlijas karaliste kļuva par Aragonas karalistes valdījumu (kā province ar šādu nosaukumu, kas ļāva Spānijas karaļiem titulēt sevi arī par Sicīlijas karaļiem), bet kontinentā no tās bijušajiem valdījumiem izveidojās Neapoles karaliste.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 55. lpp.

  • Powell J.M. The Crusades, The Kingdom of Sicily, and the Mediterranean. - Ashgate: London, 2007, pp. 312, ISBN 0 7546 5917 8

  • Норвич Джон. Нормандцы в Сицилии. Второе нормандское завоевание. 1016-1130 гг. - Центрполиграф: Москва, 2005, 368 с. ISBN 5-9524-1751-5
  • Норвич Джон. Расцвет и закат Сицилийского королевства. Нормандцы в Сицилии. 1130-1194 гг. - Центрполиграф: Москва, 2005, 400 с. ISBN 5-9524-1752-3

Resursi internetā par šo tēmu