Korporatīvā valsts
Korporatīvā valsts (no lat. corporatio - apvienība; angl. Corporate State, kr. корпоративное государство) - valsts pārvaldes forma, autoritārisma paveids vairākās Eiropas valstis XX gs. pirmajā pusē, un vairākās Austrumāzijas valstīs gadsimta vidū, kurai raksturīga pavalstnieku sadalīšana korporācijās pēc nodarbinātības kritērija, parlamenta likvidēšana un tā aizstāšana ar korporāciju pārstāvniecību. Itālijā 1926.-1927. gados brīvās arodbiedrības piespiedu kārtā tika nomainītas ar valsts varas izveidotiem un kontrolētiem sindikātiem, kas plašāk apvienojās korporācijās kā valsts iestādēs, ar tiesībām regulēt un vadīt sindikātu darbu un to locekļu darba attiecības. 1939. gadā Itālijas parlamentu nomainīja ar Fašiju un korporāciju palātu, kuru veidoja Centrālās korporāciju padomes locekļi, partijas vadība un Ministru kabineta locekļi. Zināmi korporatīvās valsts elementi tika izveidoti starpkaru periodā Austrijā, Portugālē, kā arī Vācijā, kur izveidoja "darba fronti", "kultūras palātas" u.c. valstiskas organizācijas, kurās administratīvi iekļāva visus darbaspējīgos pavalstniekus.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 213. lpp.
- Carl T. Schmidt. The Corporate State in Action: Italy under Fascism. - Oxford University Press: New York, Toronto, 1939
- Robert F. Burk. The Corporate State and the Broker State: The Du Ponts and American National Politics, 1925-1940. - Harvard University Press, 1990, ISBN 978-0-674-17272-2
- U. v. Alemann, R.G. Heinze. Verbände und Staat. Vom Pluralismus zum Korporatismus. - Opladen, 1979
Resursi internetā par šo tēmu
- Sheldon Richman. Fascism. - The Concise Encyclopedia of Economics.
- Chip Berlet. Mussolini on the Corporate State
