Lauksaimniecības biedrība
Lauksaimniecības biedrība - lauksaimnieku biedrība, kuras uzdevums bija veicināt lauksaimniecības attīstību, racionalizāciju un modernizāciju. Mērķi bija organizēt muižu un vēlāk arī zemnieku saimniecību apgādi ar lauksaimniecības mašīnām, darbarīkiem, šķirnes sēklām, šķirnes lopiem un minerālmēslojumiem; izplatīt jaunākās zināšanas par racionālu un efektīvu saimniekošanu; veicināt lauksaimnieku kopdarbības formas.
Mūsdienu Latvijas teritorijā šādas biedrības sāka veidoties XVIII gs. beigās. 1830. gadā Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā societāte dibināja aitu audzētāju biedrību, 1831. – Vidzemes Krusas apdrošināšanas biedrību, 1842. – Dienvidvidzemes Vispārderīgo un lauksaimniecības biedrību ar centru Cēsīs u.c. Organizēja lauksaimniecības sasniegumu izstādes, izsniedza godalgas lauksaimniekiem un zemniekiem par labu ražu, derīgiem izgudrojumiem, izciliem mājlopu eksemplāriem u.tt. Nedaudz vēlāk lauksaimniecības biedrības sāka dibināties Kurzemē: 1839. gadā Jelgavā un Kuldīgā, 1869. gadā – Dobelē, 1874. gadā – Tukumā, 1877. gadā – Jaunjelgavā, 1878. gadā – Talsos un 1881. gadā – Aizputē. Sākotnēji visrosīgākā bija Kuldīgas biedrība. Tā sarīkoja pirmo lopu izstādi Kurzemē, kur arī vairāki mazgruntnieki saņēma balvas. Izstādē bija pat tādas eksotiskas lietas kā braucamie (ratos jūdzamie) vērši un govis. 1860. gadā Kurzemes lauksaimniecības biedrība rīkoja lopu izstādi Jelgavā, kurā piedalījās arī 65 mazgruntnieki. 1852. gadā Kurzemes muižnieki nodibināja Kurzemes dārzkopības biedrību, kas zemniekus mudināja ierīkot augļu dārzus. Ar biedrību starpniecību Kurzemē ieviesa daudzus jauninājumus, piemēram, Zūru muižas dzimtkungs Lambsdorfs sāka audzēt cukurbietes un pat uzcēla cukurfabriku, kas bietes iepirka no apkārtējiem zemniekiem, kuriem ierādīja šī kultūrauga audzēšanu. Lubezerē sāka audzēt kāļus un lopbarības bietes. Mākslīgo mēslojumu pirmais 1848. gadā sācis izmantot grāfs Keizerlings Padures muižā. Lauku drenāža pirmo reizi ierīkota Ārlavas draudzē 1851. gadā. Pirmo ar zirga spēku darbināmo kuļmašīnu jau 1670. gadā esot izgudrojis uz laidis darbā fon Ambotens Padurē. Rembates muižas kalējs Mārtiņš Līcis izgudrojis arklu ciņu noaršanai pļavās.1856. gadā Zaļajā muižā pie Jelgavas sākusi strādāt pirmā tvaika kuļmašīna. Pirmos liellopus no ārzemēm 1843. gadā ievedis grāfs fon Mēdems, smalkvilnas aitas ievestas jau 1826. gadā, bet pirmo zirgaudzētavu Ēdolē 1847. gadā dibinājis brīvkungs fon Bērs.
