Vēsture:Autortiesības
Saskaņā ar LR Autortiesību likumu autora darbu var izmantot bez autora piekrišanas, ja:
- darbu izmanto informatīviem mērķiem;
- darbu izmanto izglītības un pētniecības mērķiem;
- darbu reproducē bibliotēku vai arhīvu vajadzībām;
- tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;
- darbu izmanto publiski atkārtoti.
(Norādot darba nosaukumu un autora vārdu, un ar nosacījumu, ka darba izmantošana neierobežos autora likumīgās intereses un neradīs tam zaudējumus.)
Neaizsargāts darbs ir darbs, kura lietošanai nav nepieciešama licence un par kura izmantošanu nav jāmaksā autoratlīdzību. LR Autortiesību likums nosaka, ka autortiesības neaizsargā:
- normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību izdotus dokumentus un tiesas lēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus u.c. oficiālos dokumentus);
- valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, ordeņus, naudas zīmes u.tml., kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti);
- kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;
- presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par notikumiem, faktiem (tas attiecas tikai uz ziņām, nevis uz žurnālista veidoto komentāru, ja tāds ir).
LR Civillikuma 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai beigusies, un neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Autortiesību ziņā tas skar darbus (piem. attēlus, kartes), kas radušies vairs neeksistējošu valstu (piemēram, PSRS, Trešais reihs u.c.) jurisdikcijā un teritorijā.
Sīkāk skat.:
