Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija (RLB ZK) - pirmā latviešu zinātniskā organizācija[1], dibināta 1869. gadā Rīgas Latviešu biedrības paspārnē un pastāvējusi līdz 1940. gadam. Pirmais vadītājs - Bernhards Dīriķis. Darbību komisijā izvērsa no 1875. gada, kad „īsto biedru“ vidū bija Ā. Alunāns, J. Baumanis, E. Dinsberģis, J. Māteris, A. Pumpurs, Auseklis, Kr. Valdemārs, J. Cimze, bet „ziņojošo biedru“ skaitā - Kr. Barons, Fr. Grosvalds, M. Kaudzīte, J. Sproģis, Fr. Brīvzemnieks u. c. RLB ZK darbība bija vērsta uz latviešu folkloras un etnogrāfijas materiālu vākšanu, latviešu valodas un rakstniecības pētīšanu, vietvārdu apzīmēšanu, latviskas terminoloģijas un ortogrāfijas izveidošanu. Tā nebija profesionālu zinātnieku, bet amatierzināfnieku organizācija (akadēmiski izglītotu latviešu tolaik praktiski vēl nebija). Taču no šās komisijas darbības izaugusi tagadējā latviešu ortogrāfija uz latīniskā raksta (antīkvas) bāzes, Mīlenbaha-Endzelīna latviešu valodas vārdnīca, latviešu daiļliteratūras izvērtējums tradicionālajās Vasaras sapulcēs, impulsi un atbalsts folkloras vākšanai (F. Brīvzemnieka, K. Barona, A. Lerha-Puškaiša, P. Šmita darbībā), M. Šiliņa etnogrāfiskās kolekcijas u. tml.
Nodibinot Latvjas valsti, latviešu zinātnieku vidū radās ideja par Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu. Tā kā sabiedrības un politiķu attieksme pret zinātņu attīstību un Zinātņu akadēmijas izveidošanu bija noraidoša[2], pēc valodnieka, folklorista un orientālista P. Šmita ierosmes, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija tika pārveidota par "nevalstisku zinātņu akadēmijU", RLB Zinātņu komiteju, kuras darbības svinīgā atklāšanas sēde notika 1932. gada 23. maijā.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Literatūrā šī komisija tiek uzskatīta par nacionālās zinātņu akadēmijas iedīgli. 1992. gada 14. februārī pieņemtajā Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunās Hartas preambulā sacīts: „Latvijas Zinātņu akadēmija ir šādu agrāk Latvijā pastāvējušu zinātnisko biedrību ideju un darbības mantiniece: 1815. gadā Jelgavā dibinātā Kurzemes literatūras un mākslas biedrība; Rīgas Latviešu biedrības sastāvā 1869. gadā dibinātā Zinātnes (Zinību) komisija, kas 1932. gadā tika pārveidota par Zinātņu komiteju ar nevalstiskas (privātas) zinātņu akadēmijas statusu.“ Taču realitātē RLB ZK darbojās tikai kā privātpersonu iniciatīva, bez kāda valsts atbalsta vai integrēšanās valsts izglītības un zinātnes struktūrās. 1946. gada februārī, dibinoties Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai, par tās pirmajiem īstenajiem locekļiem kļuva tikai divi Latvijas teritorijā palikušie RLB ZK biedri: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu starplaikā miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši. Tā kā ja par kādu pēctecību var runāt, tad drīzāk par LZA saistību ar līdz 1921. gadam Izglītības ministrijas pakļautībā pastāvējušo Zinātņu komisiju (prof. J. Endzelīns, prof. K. Balodis, prof. R. Krimbergs u. c).
- ↑ Latvijas Republikā savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī Saeimā dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. Kārlis Balodis un filozofs prof. Pēteris Zālīte. ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs sociāldemokrāts Rainis (1927. g.), taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus prakstiskās dzīves sfērās.
