Korintas korita

VI gs.p.m.ē. beigas (Sicīlija)

Korintas korisa jeb doriešu korisa (gr. κόρυς κορινθίη, angl. Corinthian helmet, vāc. Korinthischer Helm, kr. Коринфский шлем) - viengabala kalta korisa, slēgtu sprandu un kakla daļu un ar daļēji slēgtu sejas daļu un (dažkārt) ar sekstes veida plimāžu no pieres daļas uz pakausi, kuru pamatā izmantoja hoplīti VII-V gs. p.m.ē. Dēvēta Korintas vārdā, jo šajā polisā pirmo reizi jau VIII gs.p.m.ē. beigās parādījās šis korisas tips. Sākotnēji tika veidota no divām daļām, kaut arī ir zināmi no vienas metāla plāksnes kalti eksemplāri. Vaigusargi tika veidoti elastīgi, lai korisu varētu uzvilkt galvā, taču tā būtu arī pieguļoša. Šādu korisu miera apstākļos varēja ērti atbīdīt pakausī, atstājot seju atklātu. Helladā šo korisas tipu pārstāja izmantot jau V gs. p.m.ē., taču Apenīnu pussalā to turpināja izmantot, radot jaunas modifikācijas. VI-IV gs. p.m.ē. paraugi saglabāja acu spraugu vairāk kā dekoratīvu elementu, bet ar laiku vispār izzuda. Šos itāļu-korintas tipu lietoja Romas armijas apbruņojumā līdz m.ē. I gs. kā virsnieku bruņu elementu.