Bataljons

Bataljons (no fr. bataille - "kauja"; fr. bataillon, kr. батальон) - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu bruņotajos spēkos, ko veido vairākas rotas (500-900 vīru). Ietilpst pulkā (3-5 bataljoni veido pulku) vai brigādē. XIV-XV gs. ar jēdzienu bataljons apzīmēja pīķnešu un alebardistu karē (batālija) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu". XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Jaunajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu bataljonos ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā divizions).

1. Pasaules kara laikā

• Krievijas impērijas armijā:
  • kājnieku bataljons - 4 kājnieku rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komanda;
  • strēlnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.) un artilērijas divizions.
• Vācijas impērijas armijā
  • kājnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.

---

• Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
• Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
• Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8

---

• Georg Ortenburg. Waffe und Waffengebrauch im Zeitalter der Landsknechte. - Bernard & Graefe Verlag: Koblenz, 1984, ISBN 3-7637-5461-X
• Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3