Proletariāta diktatūra

Proletariāta diktatūra - koncepcija radikālajā marksismā (ļeņinismā), valsts vara, ko nodibina pēc proletariāta īstenotas revolūcijas, "kapitālistiskās iekārtas likvidēšanas un buržuāziskās valsts mašīnas sagraušanas".

"Proletariāta diktatūra ir sociālistiskās revolūcijas galvenais saturs, tās uzvaras nepieciešams nosacījums un galvenais rezultāts. Tāpēc mācība par proletariāta diktatūru ir svarīgs marksisma-ļeņinisma teorijas nodalījums." Proletariāts izlieto savu varu gāzto ekspluatatoru šķiru pretošanās apspiešanai un savas iegūtās varas nostiprināšanai. Diktatūrai jākalpo proletariātam, lai tas mobilizētu plašas masas un iesaistītu tās jaunās iekārtas veidošanā, lai veiktu revolucionārus pārkārtojumus visās sociālās un politiskās dzīves sfērās: ekonomikā, kultūrā, sadzīvē, lai likvidētu visas šķiras un izveidotu bezšķiru sabiedrību. Par augstāko principu tika postulēta proletariāta savienība ar zemniecību vienam mērķim. "Proletariāta diktatūras sistēmā galvenais vadošais un virzošais spēks ir strādnieku šķiras priekšpulks - komunistiskā partija.

Literatūra

• Proletariāta diktatūra. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 344.-345. lpp.