Jaunā strāva

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 20. novembris, plkst. 14.32, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Jaunā strāva - marksistiski orientēta reformistiska latviešu intelektuāļu ideoloģiska sabiedriska kustība XIX gs. beigās Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Kustība veidojās ap laikrakstu Dienas Lapa, kur liela daļa t.s. jaunstrāvnieku līdzdarbojās, publicēja savus rakstus par jaunākajām tendencēm sabiedrības noskaņojumā, politikā, literatūrā, zinātnē, kultūrā un mākslā. Tērbatā studējošie jaunstrāvnieki izdeva trīs rakstu krājumus "Pūrs" (1891.-1893.), bet Maskavā studējošie - "Populārzinātnisku rakstu krājumu" (1892.). Jansons-brauns vēlāk rakstīja, ka Jaunā strāva par savu mērķi izvrzīja tautas masu atsvabināšanu no konservatīvi zemnieciskās pagātnes tradīcijām, kas neļāva latviešiem kļūt par moderbu urbānu nāciju, iesaistit latviešus Eiropas kultūras kopējā straumē, ar nesaudzīgu kritiku izārdot savu mūžu pārdzīvojušo tautiskumu, izdeldēt tautiskuma līdzšinējo gļēvo verdziskumu un lojalitāti Krievijas cara varai. Kritizēja jaunlatviešu aizsākto un tautībnieku turpināto nacionālā romantisma kultivēšanu, atpalikšanu no dzīves realitātes un laika gara. Propanēja demokrātijas, sociālisma, cilvēka tiesību un brīvību, dzimumu līdztiesības idejas. Redzamākie jaunstrāvnieki bija P.Dauge, J.Jansons-Brauns, J.Pliekšāns, F.Roziņš, P.Stučka, M.Valters. 1896. un 1897. gadā sākās strādnieku streiki virknē rūnīcu Rīgā, pieprasot darba apstākļu uzlabošanu, emancipāciju, brīvības u.tml., ko varas iestādes sasaistīja arī ar jaunstrāvnieku darbību. 1897. gada vasarā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja par pretvalstisku aģitāciju un 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt, 1903. gadā apvienojoties Latviešu sociāldemokrātu savienībā (LSDS), pirmo reizi vēsturē izvirzot jautājumu par atdalīšanos no Krievijas un Latvijas valsts dibināšanas nepieciešamību.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 151. lpp.

  • Валескалн П.И., Очерк развития прогрессивной философской и общественно-политической мысли в Латвии. - Рига, 1967

Resursi internetā par šo tēmu