Privilēģija
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 3. decembris, plkst. 14.22, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Privilēģija, dāvinājums novecojušā literatūrā arī žēlastība[1] - monarha vai zemes kunga izdotd dokuments, ar kuru tas apstiprina kādai personai, iedzivotāju grupai, pilsētai, klosterim vai pat veselai zemei piešķirtās politiskās vai/un ekonomiskās privilēģijas. Praksē tas izpaudās kā atbrīvošana no nodokļiem, muitas nodevām, varas amatpersonu kontroles, vietējās tiesu varas u.tml. Piemēram: Sigismunda Augusta privilēģija, Gotharda privilēģija, Livonijas ordinācijas u.c.
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ XIX gs. beigās ieviesies tiešs pārnesums no krievu valodas termina "жалованная грамота", kaut šajā gadījumā "жалованная" ir nevis no "žēlot" (жалеть), bet gan no "dāvināt" (жаловать).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
