Seneka Lūcijs Annejs
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 10. decembris, plkst. 12.16, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Seneka Lūcijs Annejs (4.g.p.m.ē.-65 g.) – filosofs, izcilākais stoicisma pārstāvis Senajā Romā.
Nerona audzinātājs. 65. gadā pēc imperatora pavēles notiesāts uz nāvi.
Lielākā daļa Senekas darbu, t.sk. „Vēstules Lucilijam“, ko atzīst par ievērojamāko, ir saglabājušies oriģinālā. Būdams antīko stoiķu panteisma piekritējs, t.i. uzlūkodams pasauli kā vienotu materiālu un saprātīgu veselumu, Seneka galvenokārt nodarbojās ar morāli ētiskām problēmām, kuru pareizs risinājums, pēc viņa domām, ļauj panākt gara mieru un nesatricināmību (ataraksija). Ētiku mēģināja saskaņot ar sabiedrības un valsts vēlmēm, visai ietekmēja kristietības ētikas veidošanos.
Literatūra par šo tēmu
- Seneka Lūcijs Annejs. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 374. lpp.
